Akadēmiskais centrs
Baltu filoloģija ir recenzējams izdevums ar starptautisku redakcijas kolēģiju /
Baltu filoloģija is a fully refereed journal with an international panel of referees.
Redaktors / Editor: Pēteris Vanags (Latvijas Universitāte, Stockholms universitet)
Redaktora vietnieki / Associate Editors: Lidija Leikuma, Edmundas Trumpa (Latvijas Universitāte)
ISSN 1691-0036 (drukāts/print)
ISSN 2592-9348 (elektronisks/online)
http://doi.org/10.22364/bf
Redakcijas adrese / Editorial Address
Baltu valodniecības katedra Humanitāro zinātņu fakultāte
Latvijas Universitāte, Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050, Latvia
e-pasts: pvanags@latnet.lv
Baltu filoloģija XXXI (2) 2022 (PDF)
http://doi.org/10.22364/bf.31.2
SATURS — CONTENTS
Raksti — Articles
https://doi.org/10.22364/bf.31.2.01
Simon FRIES. Über die Variation bū́tų ~ bū́t und mū́sų, jū́sų ~ mū́s, jū́s im Litauischen und ihren Hintergrund in den prosodischen Verhältnissen des Urostbaltischen
Ältere (und jüngere) Dialektaufzeichnungen des Litauischen zeigen eine bislang unerklärte Variation zwischen Kurz- und Langformen der dritten Person Konjunktiv: Sie belegen die sprachhistorisch erwartete Langform 3Konj. bū́tų ‚sein‘ neben der sprachhistorisch unerwarteten Kurzform 3Konj. bū́t, der das auslautende -ų fehlt. Diese Variation begegnet auch in der Flexion der Nomina, namentlich bei Gen.Pl. mū́sų, jū́sų gegenüber mū́s, jū́s. Das Ziel des vorliegenden Beitrages ist es, das ursprüngliche Verteilungsmuster dieser Formen zu ermitteln und zu ergründen, wie ihre Variation entstanden ist. Der Vergleich einschlägiger Befunde aus dem Litauischen und Lettischen legt nahe, dass die Verteilung der Kurz- und Langformen ursprünglich durch prosodische Faktoren bestimmt wurde: Die Langformen waren prosodisch eigenständige Standardformen, während die Kurzformen Kontextvarianten waren, die durch den Ausfall eines auslautenden *-uñ als das jeweils letzte Element einer komplexen Intonationseinheit aufkamen. Dabei ist urostbaltisches Alter des Ausfalls von *-uñ und der Entstehung der Variation zwischen Lang- und Kurzformen äußerst wahrscheinlich, was weitere Forschungen im Bereich der Prosodie der baltischen Sprachen anregt.
Schlüsselwörter: Litauische Dialekte, Lettische Dialekte, Ostbaltisch, Konjunktiv, Prosodie, Historische Linguistik, Diachronie
Keywords: Lithuanian dialects, Latvian dialects, East Baltic, subjunctive, prosody, historical linguistics, diachrony
https://doi.org/10.22364/bf.31.2.02
Anita PAIDERE. Par semantiskajām pārmaiņām latviešu helonīmijā
Rakstā aplūkotas semantiskās pārmaiņas latviešu helonīmijā. Onimizācija un transtoponimizācija ir šajos nosaukumos biežāk sastopamie semantiskie vārddarināšanas paņēmieni, tomēr joprojām onimizēšanās procesa posmi ir samērā neskaidri, bieži vien saistīti ar īpašvārda lietotāju konkrētajā brīdī. Savukārt lielākā daļa transtoponimizēšanās gadījumu, domājams, saistāmi ar pārmaiņām, kuras laika gaitā skārušas pašu objektu, nosaukumam saglabājoties nemainītā formā. Par semantiskajiem vārddarināšanas paņēmieniem uzskata arī metaforu un metonīmiju, taču analizētajā materiālā ir salīdzinoši maz metaforisko helonīmu. Dažkārt nav iespējams noteikt, vai nosaukumā vērojams metaforisks nozīmes pārnesums, vai arī nosaukuma rašanos motivējusi kāda ārēji uztverama pazīme – tātad nav skaidras un precīzas robežas starp tiešo vai pārnesto nozīmi. Salīdzinoši drošāk nosakāmi ar mitoloģisko pasaules uzskatu saistītie metaforiskie helonīmi. Kartē sniegts šo nosaukumu izplatības areāls, kura pamatā, visticamāk, ir ekstralingvistiski cēloņi.
Atslēgvārdi: helonīms, semantiskā vārddarināšana, onimizācija, transtoponimizācija, metafora
Keywords: helonym, semantic word-formation, onymization, transtoponymization, metaphor
https://doi.org/10.22364/bf.31.2.03
Evaldas ŠVAGERIS. Akustinė lietuvių ir latvių kalbų kirčio struktūra: žvalgomasis tyrimas
Tipologiniai ryšiai yra vienas kalbinių universalijų atspindžių. Reikia pasakyti, kad į baltų kalbų prozodines sistemas, jų fonetinę bazę, šiuo rakursu kol kas žvelgta pernelyg fragmentiškai. Viso to pasekmė – iš pirmo žvilgsnio gana didelė kalbinė diferenciacija, suponuojanti, kad kone kiekvieno didesnio tarminio ploto fonetinis prozodinių elementų pavidalas yra unikalus. Šiame straipsnyje ši realija bandoma verifikuoti lyginamąja akustine lietuvių ir latvių bendrinių kalbų kirčio analize. Kadangi šiuo metu vyraujanti fonetinio kirčio kompleksiškumo samprata palieka gana daug erdvės interpretacijai, kryptingesnio klausimo sprendimo ieškoma naujomis metodologinėmis priemonėmis. Keliama prielaida, kad kirtis galėtų būti prozodinis veiksnys, sąlygojantis tarpskiemeninius tono (platesne prasme – garso) kontrolės, interpretuojamos per F0 vidutinio lygio, F0 diapazono ir F0 pagreičio išvestinės santykių prizmę, skirtumus. Tyrimo duomenys atskleidė, kad tarp lietuvių ir latvių kalbų kirčio šiuo požiūriu yra daugiau panašumų nei skirtumų.
Raktažodžiai: kirtis, tono kontrolė, lietuvių kalba, latvių kalba, lyginamoji analizė
Keywords: word stress, sound control, Lithuanian, Latvian, comparative analysis
Hronika — Chronicle
Pēteris VANAGS. 28. AABS Baltijas pētniecības konference
Rakstā aplūkota 2022. gada 26.–29. maijā ASV rietumu krastā, Sietlā, Vašingtonas Universitātē (University of Washington, Seattle) notikusī 28. Baltijas pētniecības veicināšanas asociācijas (AABS) konference. Tuvāk raksturoti valodniecības sekcijas referāti. Vairums valodniecisko referātu bija veltīti mūsdienu valodas situācijas problemātikai Baltijas valstīs un diasporā. Taču netrūka arī valodas gramatiskās sistēmas, valodas vēstures un valodu tipoloģijas pētījumu. Īpaša vieta bija ierādīta arī digitālajiem resursiem un to lomai valodas saglabāšanā un attīstīšanā. Baltijas lingvistiskajā kartē konferencē tika iezīmētas ne tikai trīs pamatvalodas – igauņu, latviešu un lietuviešu, bet arī citas – latgaliešu, lībiešu, Ludzas igauņu.
Atslēgvārdi: AABS, valodniecība, sociolingvistika, baltu valodas, Baltijas somu valodas
Keywords: AABS, linguistics, sociolinguistics, Baltic languages, Baltic Finnic languages
Daiva SINKEVIČIŪTĖ. Kazimiero Būgos konferencija Baltų kalbotyra: lyginamosios perspektyvos
Straipsnyje pristatoma 2022 m. rugsėjo 22-24 d. Vilniuje įvykusi tarptautinė Kazimiero Būgos konferencija „Baltų kalbotyra: lyginamosios perspektyvos“. Joje pranešimus skaitė Lietuvos ir užsienio baltistikos centrų tyrėjai, didelė dalis konferencijos pranešimų buvo skirta indoeuropiečių ir baltų kalbų istorijai, baltų kalbų raštijai ir vardynui.
Reikšminiai žodžiai: Kazimiero Būgos konferencija, indoeuropiečių kalbos, baltų kalbos, rašomoji kalba, vardynas
Keywords: Kazimieras Būga conference, Indo-European languages, Baltic languages, written language, proper names
Dalia KISELIŪNAITĖ. Adalbertam Becenbergeram veltīta starptautiska konference Berlīnē
Rakstā īsumā atreferēta 2022. gada 11.‒13. oktobrī Berlīnē notikusī starptautiskā konference, kas veltīta baltistikas sācēja, arheologa, Kēnigsbergas universitātes profesora un rektora Adalberta Becenbergera (Adalbert Bezzenberger) piemiņai. Konferencē piedalījās referenti no Vācijas, Lietuvas, Polijas, Latvijas, Francijas, Itālijas. Starpdisciplināro koncepciju noteica A. Becenbergera personība un darbība: arheoloģija un baltistika ir cieši saistītas un balsta viena otru.
Atslēgvārdi: Adalberts Becenbergers, Kēnigsbergas Universitāte, baltistika, arheoloģija, Mazā Lietuva
Keywords: Adalbert Bezzenberger, Königsberg University, Baltistics, archeology, Lithuania Minor
In Memoriam — Obituaries
Lidija LEIKUMA, Dzintra PAEGLE, Pēteris VANAGS. Jānim Kušķim aizejot (1930—2022). Jāņa Kušķa nozīmīgākās publikācijas
Raksts veltīts latviešu valodnieka, ilggadējā Latvijas Universitātes lektora Jāņa Kušķa (1930–2022) piemiņai. Tajā īsi aplūkota viņa dzīve, zinātniskā un sabiedriskā darbība, sniegts ieskats viņa svarīgākajās zinātniskajās publikācijās. Rakstu papildina Jāņa Kušķa nozīmīgāko darbu saraksts.
Atslēgvārdi: Jānis Kušķis, latviešu dialektoloģija, latviešu rakstu valodas vēsture, valodas kopšana
Keywords: Jānis Kušķis, Latvian dialectology, history of Standard Latvian, language planning