Identity of Kaunas Inhabitants: Memories of Three Generations [PDF]

Karina Račaitytė
Doctoral student (ethnology), Vytautas Magnus University

ABSTRACT
The aim of this paper is to determine the identity of three generations of Kaunas inhabitants. Kaunas is the second biggest city in Lithuania. During the Soviet occupation, new districts such as Dainava, Kalniečiai, Eiguliai and Šilainiai were built. This paper is based on A. Assmann’s theoretical approach to communicative memory. Empirical material was collected using field research methods: in-depth, semi-structured interviews. 115 narratives were analysed, employing comparative, retrospective, narrative analysis methods. The results of this research suggest that narratives of communicative memory can help to create cultural identity related to specific urban places or the ones displaced from these places.

Keywords: communicative memory, cultural identity, identity, narratives, generational memory.

The Scholarly Readings of Young Historians VI  (2021) ♦ pp. 58-69 ♦ https://doi.org/10.22364/jvzl.06.04


Kauņas identitāte: trīs paaudžu atmiņas [PDF]

Karina Račaitīte
Vītauta Dižā Universitātes (Kauņa) doktorante

KOPSAVILKUMS
Šī raksta mērķis ir noskaidrot trīs paaudžu Kauņas iedzīvotāju identitāti. Kauņa ir otrā lielākā Lietuvas pilsēta. Padomju okupācijas laikā tika uzcelti jauni rajoni – Dainava (Dainava), Kalnieči (Kalniečiai), Eiguļi (Eiguliai) un Šilaiņi (Šilainiai). Šo rajonu iedzīvotājus skar gan sociālas, gan kultūras problēmas: neskaidra identitāte un ar traumatisku pagātnes pieredzi saistītas atmiņas visos atmiņu līmeņos (individuālajā, komunicētajā un kultūratmiņas). Analizējot Kauņas iedzīvotāju stāstus, ir redzams, ka līdzīga vecuma respondentiem ir līdzīgas atmiņas, viņu stāstos ir līdzīgi atsevišķi strukturāli un satura elementi.
Šis raksts ir balstīts Aleīdas Asmanes teorētiskajā pieejā kultūratmiņai. Empīriskais materiāls ticis savākts Kauņā, izmantojot šādas lauka pētījuma metodes: intervijas, padziļinātas un daļēji strukturētas intervijas. Ar salīdzinošās, retrospektīvās un naratīva analīzes metodes palīdzību analizēti 115 naratīvi.
Naratīvu analīze ļauj secināt, ka paaudzes “robežas” var definēt kā atmiņu kopumu, kurš pastāv komunikatīvajā un kultūratmiņas līmenī, bet ne pēc dzimšanas gada. Respondentiem no dažādām vecuma grupām bija līdzīga pieredze un kopīgi stāsti ar citiem viņiem tuvā vidē dzīvojošiem cilvēkiem. Šī pētījuma rezultāti norāda, ka kultūratmiņas naratīvi var palīdzēt radīt kulturālu identitāti, kas raksturīga noteiktām pilsētas daļām.

Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi VI (2021) ♦ 58.-69. lpp. ♦  https://doi.org/10.22364/jvzl.06.04