Beverīnas meklējumu atrisinājums [PDF]

Gints Skutāns
Mg. hist.

ANOTĀCIJA
Vairāk nekā simt piecdesmit gadu ilgst “Livonijas Indriķa hronikā” pieminētās Beverīnas pils meklējumi, taču līdz pat šim brīdim nav bijis iespējams nonākt pie vienota slēdziena. Pašlaik arheoloģisko izrakumu un rakstu avotu izpētes rezultātā vairākumu pils novietojumu vietu Valmieras apkārtnē iespējams noraidīt, jo šai apvidū nav konstatējama 11.–13. gadsimta apdzīvotība.
Izanalizējot Kauguru Pekas kalna uzbūvi un izrakumu materiālu, nocietinājuma pastāvēšanas laiku izdodas attiecināt tikai uz 14.–16. gadsimtu. Līdz ar to Beverīnas lokalizāciju iespējams veikt vienīgi atlikušajā Raunas Tanīsa kalnā, kurš atbilst visiem hronikā fiksētajiem kritērijiem. Arheoloģiskie pētījumi pilskalnā atrod nozīmīgu vēlā dzelzs laikmeta nocietinājumu, bet piegulošā novada apdzīvotībai raksturīga blīva arheoloģisko pieminekļu koncentrācija. Tā kā nav prognozējamas jaunas vēsturnieku publikācijas Beverīnas meklējumu turpināšanai, šo pagātnes noslēpumu varam uzskatīt par atrisinātu.

Atslēgas vārdi: Beverīna, pilskalns, pils, vēsturiskā ģeogrāfija, Livonija, “Indriķa hronika”, viduslaiki.

Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi VI (2021) ♦ 105.-121. lpp. ♦ https://doi.org/10.22364/jvzl.06.07


Solution to the Problem of Search for Beverīna Castle [PDF]

Gints Skutāns
Mg. hist.

ABSTRACT
The search for Beverīna Castle, which is referred to in The Livonian Chronicle of Henry (Latin: Heinrici Cronicon Lyvoniae), has spanned over one hundred and fifty years, nevertheless, to date it has not been possible to reach a unified conclusion as to its location. Currently, the research of archaeological excavations and written sources has enabled elimination of the majority of the castle sites in the vicinity of Valmiera, since this locality is entirely devoid of any finds attesting to its population during the 11th–13th century.
The analysis of the structure of Kauguri Pekas hill and the excavation material, the existence of the fortification can be attributed only to the 14th–16th century. Thus, the localization of Beverīna can be performed only on the remaining Rauna Tanīsa hill, which meets all the criteria recorded in the chronicle. Archaeological studies of the hillfort yield a significant late Iron Age fortification, but the population of the adjacent region is characterized by a dense concentration of archaeological monuments. As no forthcoming publications of historians are expected to continue the search for Beverīna, we can consider this mystery of the past solved. 

Keywords: Beverīna, hillfort, castle, historical geography, Livonia, Chronicle of Henry, Middle Ages.

The Scholarly Readings of Young Historians VI (2021) ♦ p. 105-121 ♦ https://doi.org/10.22364/jvzl.06.07