Akadēmiskais centrsMilitārā drošība [PDF]
Ruta Ceple, Valdis Otzulis
https://doi.org/10.22364/liesdu.08
Raksta mērķis ir identificēt tos militārās drošības sektora draudu veidus, kurus Latvijas iedzīvotāji uzskata par aktuālākajiem, un tādus mainīgos lielumus kā ārējais apdraudējums, Nacionālie bruņotie spēki un sabiedroto spēku klātbūtne.
Veiktā analīze ļauj secināt, ka, iedzīvotāju ieskatā, ārējais apdraudējums pastāv un ka vairums aptaujāto uzskata Krieviju par galveno draudu, un tikai atsevišķos gadījumos sabiedroto spēku klātbūtne (NATO) būtu atzīstama par apdraudējumu. Arī Nacionālo bruņoto spēku veidotās infrastruktūras tuvums daļai iedzīvotāju raisa nedrošības sajūtu, galvenokārt tādēļ, ka pastāv potenciāli Krievijas uzbrukuma draudi šiem objektiem. Kopumā iedzīvotājiem militārā drošība nav prioritāra, svarīgākie draudu veidi, viņuprāt, ir labklājības un ekonomiskā sektora draudi.
No pašvaldības darbinieku viedokļa galvenais nedrošības avots ir Krievija, savukārt sabiedroto spēku klātbūtne ir drošību veicinošs faktors. Analizējot pašvaldību veidotos civilās aizsardzības plānus, tikai vienā pašvaldībā bija iezīmēta vispārēja rīcība militāras krīzes gadījumā, un tas liek secināt, ka pašvaldības nav gatavas šādas krīzes pārvarēšanai un paļaujas uz valdības rīcību.
Atslēgvārdi: militārā drošība, subjektīvā drošības uztvere, draudi, ārējais apdraudējums, sabiedroto spēku klātbūtne.
The goal of this study is to identify and characterise military threats in the defence domain. The study focuses on the threats that have been identified by the Latvian population as important and significant within such changing environments as external threats to the State, the National Armed Forces, and the Allied presence in Latvia. Based on the data collected in interviews with people in the focus groups and in-depth interviews with representatives in local government, conclusions can be drawn that the majority consider Russia to be the main threat and single source of external threat to Latvia. Only on rare occasions do people consider the deployment of NATO forces and the Allied presence in Latvia to be a threat. The expanding infrastructure and regional presence of the Latvian National Armed Forces (NAF) is a source for insecurity in some people, which is based on the opinion that NAF infrastructure could be a target of a military offensive by Russia. In general, military security is not the leading security threat as perceived by the people of Latvia. The priorities are welfare and economic security. Therefore, the State’s defence policy is communicated successfully, and military threats are addressed; consequently, the population is not worried about military threats in general, but non-military threats prevail in the population’s individual threat perception.
Russia is the cause for the main insecurity, but NATO presence enhances the sense of security in the opinion of local government representatives. The Civil Emergency Plans in various local counties were analysed. Only one county’s Emergency Plan includes a real plan for action in case of military conflict or crisis. All other local governments and municipalities were unprepared for a military crisis and relied on action plans issued by the central government.
Keywords: military security, subjective security, threats, external threat, Allied presence.
Latvijas iedzīvotāju subjektīvā drošības uztvere: ietekme uz drošības politikas veidošanu
Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2021. 272 lpp.
Zinātniskās redaktores: prof. Dr. paed. Žaneta Ozoliņa, prof. Dr. sc. pol. Iveta Reinholde, Mg. sc. pol. Sigita Struberga
ISBN 978-9934-18-728-5 (drukāts izdevums)
ISBN 978-9934-18-729-2 (PDF)
https://doi.org/10.22364/liesdu