Akadēmiskais centrsHibrīddraudi [PDF]
Sigita Struberga, Ruta Ceple
https://doi.org/10.22364/liesdu.07
Hibrīddraudu konceptam ir pieaugoša nozīme izpratnes veidošanā par drošības fenomena daudzdimensionālo dabu mūsdienās. Pasaulē ir izstrādāta virkne pētījumu, kas pamatā raksturo hibrīddraudus kā arvien biežāk lietotu valsts un nevalstisku aktoru naidīgu, koordinētu rīcību, kas ietver divus vai vairākus draudus vienlaikus un ir vērsta uz kaitējuma nodarīšanu mērķa valstij. Latvijā līdz šim veiktā hibrīddraudu pētniecība galvenokārt tikusi koncentrēta uz Krievijas Federācijas realizētajām ietekmes aktivitātēm. Daudz mazāk uzmanības pievērsts hibrīddraudu uztveres īpatnībām un to ietekmei uz politiskajiem procesiem. Šajā nodaļā analizēts Latvijas iedzīvotāju skatījums par viņu apdraudētību šādās hibrīddraudu grupās: informācijas drošība; ārēja iejaukšanās valsts iekšējās lietās; kiberuzbrukumi; infrastruktūras un enerģētikas drošība; drošība pret cilvēku izraisītiem apdraudējumiem/katastrofām. Līdzās iedzīvotāju subjektīvās uztveres analīzei apskatīts arī tas, kā un vai vietējās pašvaldības reaģē uz iedzīvotāju bažām par hibrīdajiem apdraudējumiem. Analīzes rezultātā secināts, ka Latvijas iedzīvotāji identificē atsevišķas hibrīddraudu grupas kā būtiskus izaicinājumus savai drošībai. Īpaši tas attiecas uz informatīvajiem draudiem un kiberdraudiem, kā arī uz iespējamu iejaukšanos valsts iekšējās lietās. Savukārt rīcībpolitikas analīze pašvaldību līmenī liecina par to, ka tās reti saredz savu lomu drošības stiprināšanā hibrīddraudu sektorā.
Atslēgvārdi: hibrīddraudi, civilā aizsardzība, propaganda, kiberdrošība, kritiskā infrastruktūra.
The concept of hybrid threats is playing an increasingly important role in raising awareness of the multidimensional nature of the security phenomenon. Several worldwide studies characterise hybrid threats as increasingly hostile, with actions being coordinated by governmental and non-governmental actors and consisting of the simultaneous use of two or more threats to the detriment of the target country. So far, the research on hybrid threats in Latvia has mainly focused on the activities carried out by the Russian Federation. Much less attention has been paid to the peculiarities in the perception of hybrid threats and their impact on political processes. This chapter of the book analyses the views of the Latvian population regarding their vulnerability in the following hybrid threat groups: information security, external interference in the internal affairs of the state, cyber-attacks, infrastructure and energy security, and safety against man-made hazards/disasters. In addition to analysis of the subjective perception of the population, this chapter also examines how and whether local governments respond to the population’s concerns regarding hybrid threats. It is concluded that the population of Latvia identifies certain groups of hybrid threats as significant challenges to their security. This applies to information and cyber threats, as well as possible interference in internal affairs. On the other hand, analysis of policy-making processes at the local government level shows that local governments rarely identify their role in strengthening security in the sector of hybrid threats.
Keywords: hybrid threats, civil protection, propaganda, cyber security, critical infrastructure.
Latvijas iedzīvotāju subjektīvā drošības uztvere: ietekme uz drošības politikas veidošanu
Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2021. 272 lpp.
Zinātniskās redaktores: prof. Dr. paed. Žaneta Ozoliņa, prof. Dr. sc. pol. Iveta Reinholde, Mg. sc. pol. Sigita Struberga
ISBN 978-9934-18-728-5 (drukāts izdevums)
ISBN 978-9934-18-729-2 (PDF)
https://doi.org/10.22364/liesdu