Akadēmiskais centrsValoda: nozīme un forma / Language: Meaning and Form 13, 2022, 35-47. [PDF]
https://doi.org/10.22364/vnf.13.03
Nomina declinare et verba in primis pueri sciant: labas valodas pamati antīko teorētiķu skatījumā
Gita Bērziņa, Ilze Rūmniece
Klasiskās filoloģijas nodaļa
Humanitāro zinātņu fakultāte, Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga, LV-1050, Latvija
E-pasts: gita.berzina.hzf@lu.lv, ilze.rumniece@lu.lv
Eiropas kultūrvēstures antīkajā posmā svarīgo un cienījamo nodarbju – oratora, valstsvīra, protams, arī dzejas vai prozas autora – karjerā derēja tikai labi apzināta un tādējādi arī izkopta valoda.
Gan grieķu, gan romiešu valodas un stila teorētiķu tekstos jēdziens „laba, pareiza valoda” ir viens (pirmais) no četriem parametriem, kuri raksturo labu vārdisko izteiksmi kopumā. Pārējie trīs parametri ir: skaidrība, atbilstība jeb iederīgums, sakārtotība jeb skaistums. Skaidrs, ka divi pirmie parametri visnotaļ balstīti zināšanās par valodas sistēmas elementiem un to savstarpējo mijiedarbi, veidojot izteikumu mutiskā vai rakstītā tekstā.
Izpratne par lingvistikas (mūslaiku nozīmē) jautājumiem grieķu–romiešu kultūrlaikos veidojusies filozofiskās, rētoriskās un gramatiskās domas mijiedarbības vidē; arī hronoloģiski – minētajā secībā. Senie teksti un konteksti atklāj valodas sistēmas izzināšanu un apzinātu izpratni par tās elementiem kā priekšnoteikumu valodas iespējami veiksmīgākam lietojumam, nodrošinot izvairīšanos no kļūdām.
Apskatot un kopsavelkot svarīgāko informāciju no antīko avotu materiāla, iespējams sazīmēt paralēles ar mūsdienu problemātiku, kad nereti nākas atgādināt un uzsvērt valodas sistēmas elementu izzināšanas lomu valodas apguves un lietošanas procesā.
Atslēgvārdi: laba / pareiza valoda; valodas sistēma; sistēmas elementi; gramatika; teorētiķis; antīkie teksti / avoti.
Nomina declinare et verba in primis pueri sciant: Basics of good language as seen by ancient theorists
Summary
In the activities important and respected in the ancient stages of European cultural history, i.e., in the career of an orator, statesman and, of course, poet or prose author, only a well-cognized and thus well-developed language was appropriate. In the texts on language and style by both Greek and Roman theorists, the concept of “good, correct language” is one (the first) of the four parameters that characterize a good verbal expression in general. The other three parameters are clarity, appropriateness or adequacy, orderliness, or beauty. The first two parameters are very much based on the knowledge of language system elements and their interaction when forming an expression in oral or written text.
Understanding of linguistic (in the modern sense) issues in Greco-Roman cultural period developed within the interaction environment of philosophical, rhetorical, and grammatical thought; also chronologically, in that order. Ancient texts and contexts reveal the cognizance of the language system and a conscious understanding of its elements as a precondition for the most successful use of language, ensuring that mistakes are avoided.
By looking at and summarizing the most important information from the material of ancient sources, it is possible to draw parallels with modern problems, when the role of learning the elements of the language system in the process of language acquisition and use has often to be reminded and emphasized.
Keywords: good / correct language; language system; system elements; grammar; theorist; ancient texts / sources.
Rakstam ir Creative Commons Attiecinājuma 4.0 Starptautiskā licence (CC BY 4.0) /
This article is licensed under the Creative Commons Attribution 4.0 International License (CC BY 4.0)
https://creativecommons.org/licenses/by/4.0/)