Akadēmiskais centrsValoda: nozīme un forma / Language: Meaning and Form 13, 2022, 22-34. [PDF]
https://doi.org/10.22364/vnf.13.02
Vārdu skolas izteicienu valodnieciskie aspekti
Agita Baltgalve
Āzijas studiju nodaļa
Humanitāro zinātņu fakultāte, Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga, LV-1050, Latvija
E-pasts: agita.baltgalve@inbox.lv
Raksts iepazīstina lasītājus ar vienu no ķīniešu tradicionālās domas novirzieniem – vārdu skolu (ming jia 名家). Tādas mācības kā, piem., daoisms un konfūcisms, ir plaši pazīstamas, bet vārdu skola ir mazāk zināma. Parasti šīs mācības idejas tiek pētītas filozofijas kontekstā, attiecinot uz loģiku un sofismu. Bet, pēc raksta autores domām, vārdu skolas pārstāvjus var uzskatīt par ķīniešu pirmajiem valodniekiem. Senajā Ķīnā netika izdalīta un atsevišķi pētīta valodniecības nozare un viņi bija pirmie, kuri pievērsās valodnieciskai teikumu un jēdzienu analīzei, diskutējot par jautājumiem, kas saistīti ar teikumu struktūru, vārdu nozīmi un hieroglifu formu.
Tādējādi pētījuma mērķis ir atlasīt un detalizēti aplūkot tos vārdu skolas domātāju izteicienus, kuros parādās lingvistiskas iezīmes. Pētījumā izmantota semantiskas un semiotiskas analīzes pieeja, tulkojot izvēlētus oriģināltekstu fragmentus un skaidrojot atsevišķu izteicienu gramatiskās formas un hieroglifiskās rakstības īpatnības. Nepieciešamības gadījumā tiek pievērsta uzmanība arī vārdu un hieroglifu etimoloģijai. Raksts ir sadalīts piecās nodaļās. Vispirms tiek īsi raksturota ķīniešu valodniecības un vārdu skolas vēsturiskā attīstība. Pēc tam seko skolas nosaukuma un galveno domātāju izteicienu lingvistiska analīze. Pēdējā daļā ir dots vārdu skolas filozofijas izvērtējums salīdzinājumā ar citu ķīniešu klasiskās filozofijas pārstāvju idejām.
Secinājumi parāda, ka vārdu skolas domātāju disputu pamatmērķis galvenokārt attiecas uz filozofiju un kognitīvo loģiku, tomēr tajos neapzinātā formā atklājas arī valodnieciskie aspekti un analīze. Ķīniešu tradicionālās domas kontekstā šīs idejas nav populāras, jo neatklāj dziļu jēgu un sabiedrībai noderīgu morāli. Tomēr daudzos vārdu skolas domātāju izteicienos vērojamas atsauces uz morfoloģiju, etimoloģiju, semiotiku, semantiku un gramatiku. Šie un citi jēdzieni tajā laikā Ķīnā vēl nepastāv. Tie rodas tikai 19.–20. gs. Rietumu zinātņu ietekmē un ir joprojām aktuāli mūsdienu ķīniešu valodniecības teorijā.
Atslēgvārdi: senķīniešu valoda; ķīniešu klasiskā filozofija; semantika; semiotika; gramatika.
Linguistic aspects in statements of the School of Names
Summary
The article introduces readers to one of the movements of traditional Chinese thought – the School of Names. Such teachings as Daoism and Confucianism are widely recognised, whereas the School of Names is known only by few. Generally, ideas of this teaching are studied in the context of philosophy – logic and sophism. On the other hand, the author’s opinion is that representatives of School of Names can be considered the first Chinese linguists. In ancient China, the field of linguistics was not singled out and was not studied; and these philosophers were the first to focus on the linguistic analysis of sentences and concepts, discussing issues related to sentence structure, meaning of words, and form of Chinese characters.
Thus, the aim of the research is to select and to examine those statements of the School of Names which show linguistic features. The analysis is based on a semantic and semiotic approach, translating selected fragments of original texts, and explaining grammar specifics and pictographic elements of certain words. At times, the etymology of words and Chinese characters are also considered. The article is divided into five sections. First of all, the historical development of Chinese linguistics and the School of Names is briefly described. This section is followed by a linguistic analysis of the name of the school and of the main theses by philosophers. The last section provides an evaluation of the philosophy of the School of Names in comparison with the ideas of other classical Chinese philosophers.
Conclusions show that the main purpose of disputes among thinkers of the School of Names is mainly philosophy and cognitive logic; however, their theses also reveal linguistic aspects and analysis. In the context of Chinese Classics, these ideas are not popular, because they do not reveal a deep meaning and morality that could be useful to society. However, many expressions by thinkers of the School of Names refer to morphology, etymology, semiotics, semantics, and grammar, hence, they are important as witnesses of linguistic discussion. These and other concepts did not yet exist in China at that time. They only have appeared in the 19th–20th centuries due to the influence of Western sciences and still remain relevant nowadays in the theory of modern Chinese linguistics.
Keywords: Classical Chinese language; Chinese classical philosophy; semantics; semiotics; grammar.
Rakstam ir Creative Commons Attiecinājuma 4.0 Starptautiskā licence (CC BY 4.0) /
This article is licensed under the Creative Commons Attribution 4.0 International License (CC BY 4.0)
https://creativecommons.org/licenses/by/4.0/)