Akadēmiskais centrsPar autoriem
Berga Rovena ir Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes politikas zinātnes bakalaura studiju programmas 3. kursa studente, bet vidējo izglītību ieguvusi Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā humanitārā un sociālā virziena programmā, padziļināti apgūstot latviešu valodu, literatūru, vēsturi un politiku. Studiju laikā Rovena ir bijusi praktikante arī Pārresoru koordinācijas centrā, palīdzot “Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam” izstrādē, bijusi brīvprātīgais palīgs dažādu konferenču, kā arī simpoziju organizēšanā, aktīva studējošo interešu pārstāve pašpārvaldē, kā arī profesionāli darbojusies starptautiskās politikas jomā. Akadēmiskās intereses iekļauj tādas tēmas kā publiskā diplomātija, Baltijas valstu savstarpējā sadarbība un krīzes komunikācija.
Celmiņš Kristaps ir Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes politikas zinātnes bakalaura studiju programmas 2. kursa students, vidējo izglītību ieguvis Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā humanitārā un sociālā virziena programmā, padziļināti apgūstot latviešu valodu, literatūru, vēsturi, filozofiju un politiku. Studiju laikā Kristaps Celmiņš ir darbojies kā Nacionālo bruņoto spēku rezerves dienesta karavīrs, pārstāvējis studējošo intereses fakultātes pašpārvaldē, kā arī iesaistījies vairāku nevalstisko organizāciju darbībā gan kā brīvprātīgais, gan kā praktikants, kā arī kā projektu vadītājs. Izstrādājis un organizējis plaša spektra projektus par sabiedrības izglītošanu drošības politikas un starptautiskās politikas jautājumos. Akadēmiskās intereses iekļauj tādas tēmas kā Latvijas drošības politika, Arktikas reģiona drošības politika un krīzes komunikācija.
Ceple Ruta ir Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes politikas programmas doktorantūras studente. Galvenās pētniecības intereses ir saistītas ar stratēģisko komunikāciju aizsardzības jomā, hibrīdo draudu pētniecību Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs.
Kārkliņš Harijs ir Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes doktorantūras studiju programmas “Politikas zinātne” students. Iepriekšējo izglītību ieguvis arī Latvijas Universitātē – 2015. gadā pabeidzis 2. līmeņa profesionālo bakalaura programmu “Matemātiķis-statistiķis”, 2017. gadā – maģistratūras studiju programmu “Politikas zinātne”. Četru gadu pieredze darbā Latvijas Republikas Finanšu ministrijā saistībā ar ES fondu ieviešanas uzraudzību, pirms tam divu gadu pieredze darbā vienā no vadošajām ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrībām Baltijas valstīs.
Kjakste Aleksandra ir pasniedzēja Latvijas Universitātē, Sociālo zinātņu fakultātē. Savu akadēmisko amatu apvieno ar zinātniskā asistenta amatu Sociālo un politisko pētījumu institūtā. Aleksandra Kjakste ir zinātniskā grāda pretendente politikas zinātnes jomā, publiskās pārvaldes apakšnozarē, 2014. gadā ieguvusi maģistra grādu ar izcilību, aizstāvot darbu par tēmu “Publiskās pārvaldes transformācijas problēmas: Latvijas un Kazahstānas gadījums”. Doktorantūras studiju laikā ir publicējusi vairākas zinātniskās publikācijas un piedalījusies vairākās starptautiskās konferencēs un semināros. Pētnieciskās intereses ir saistītas ar publiskās pārvaldes modernizācijas, transformācijas jautājumiem postpadomju telpā, politiskiem procesiem Āzijas valstīs, izglītības problēmām un krievvalodīgo minoritāšu jautājumiem Latvijā.
Otzulis Valdis ir Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes politikas programmas doktorantūras students. Galvenās pētniecības intereses ir saistītas ar uzņemošās valsts atbalstu, atturēšanas politikas koncepta pētniecību un Baltijas valstu drošību.
Ozoliņa Žaneta ir Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore, vairāk nekā 100 publikāciju autore un grāmatu zinātniskā redaktore. Piedalās akadēmisku žurnālu – Journal of Baltic Studies, Defence Strategic Communications, Lithuanian Annual Strategic Review – redkolēģijās un ir žurnāla “Latvijas intereses Eiropas Savienībā” zinātniskā redaktore. Viņa lasa lekcijas Baltijas Aizsardzības koledžā, Lietuvas Militārajā akadēmijā, Pekinas Starptautisko studiju universitātē un daudzās citu valstu augstskolās. Bijusi Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāja (2004–2008) un Eiropas Pētniecības telpas padomes biedre (2008–2012). Vadījusi vairākus pētnieciskus projektus Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centram un Baltijas jūras valstu padomei. Piedalās Latvijas Ārpolitikas ekspertu padomes, Eiropas Padomes darbā un vada Latvijas Transatlantisko organizāciju.
Reinholde Iveta ir Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore pārvaldes un administrācijas jomā ar lielu pieredzi rīcībpolitikas un pārvaldes reformu novērtēšanā, kā arī iekšējā audita jomā. Iveta Reinholde ir vairāk nekā 30 publikāciju autore par cilvēkdrošības, publiskās pārvaldes reformu, labas pārvaldības un vietējo pašvaldību jautājumiem. Profesore regulāri lasa lekcijas ārvalstu augstskolās un universitātēs Eiropā un Āzijā, kā arī piedalās pārvaldes ekspertu darba grupās. Kopš 2014. gada viņa ir Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa neatkarīgā eksperte. 2019. gadā Iveta Reinholde saņēma prestižo Alenas Brunovskas balvu par izcilību publiskās pārvaldes studiju kursu docēšanā (Alena Brunovska Award for Teaching Excellence in Public Administration), ko piešķīra NISPAcee (Network of Institutes and Schools of Public Administration in Central and Eastern Europe) organizācija, kas apvieno augstākās izglītības iestāžu politikas zinātnes apakšnozares pārvaldes un administrācijas jomā Centrāleiropā un Austrumeiropā.
Struberga Sigita ieguvusi maģistra grādu politikas zinātnē ar specializāciju starptautiskajās attiecībās. Viņas pētniecības interešu laukā ir tādas tēmas kā Krievijas politika un tās ietekme tuvējās pierobežas valstīs, drošības globālie un reģionālie aspekti, stratēģiskā komunikācija un publiskā diplomātija. Sigita Struberga ir noslēgusi doktorantūras studijas un turpina darbu pie promocijas darba par Krievijas publisko diplomātiju Latvijā un Moldovā. Pilda Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāres pienākumus, kā arī nodarbojas ar pētniecību Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūtā, lasa lekcijas LU Politikas zinātnes nodaļā. Vairāk nekā 15 zinātnisko rakstu autore un līdzautore atbilstošā zinātņu nozarē. Viņa ir iesaistīta vairākos nacionāla un starptautiska līmeņa zinātnes projektos, tīklojumos, konsorcijos un starptautiskās domnīcās.
Stučka Malvīne ir doktorantūras studente Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļā, kur pirms tam ieguva arī bakalaura un maģistra grādu. Izpētes intereses saistītas ar pašvaldībām, urbanizāciju, publisko administrāciju un politisko līderību, ko pēta arī promocijas darbā. Ir piedalījusies zinātniskajās konferencēs, kur uzstājās par politisko līderību un arī par drošības aspektiem pašvaldībās. Pasniegusi lekcijas politikas zinātnes bakalaura studentiem kursā “Politikas terminoloģija”, kā arī par stratēģisko plānošanu un pašvaldību pārvaldību. Savas kompetences ietvaros piedalās kā eksperte arī citos projektos. Papildus studijām doktorantūrā strādā Latvijas Republikas Saeimā.
Valdmanis Gunārs ir ieguvis maģistra grādu politikas zinātnē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē un maģistra grādu vides zinātnē Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē (šobrīd – Elektroenerģētikas un vides inženierzinātņu fakultāte). G. Valdmaņa iepriekšējā profesionālā pieredze ir saistīta ar žurnālista darbu vairākos medijos (Latvijas Radio, “Diena”, “Dienas Bizness”), privāto uzņēmējdarbību, darbu valsts pārvaldē – Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamentā. Šobrīd viņš pilda Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektora pienākumus. G. Valdmanis ir arī vairāku drošības un enerģētikas politikai veltītu publikāciju un grāmatu līdzautors.
Latvijas iedzīvotāju subjektīvā drošības uztvere: ietekme uz drošības politikas veidošanu
Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2021. 272 lpp.
Zinātniskās redaktores: prof. Dr. paed. Žaneta Ozoliņa, prof. Dr. sc. pol. Iveta Reinholde, Mg. sc. pol. Sigita Struberga
ISBN 978-9934-18-728-5 (drukāts izdevums)
ISBN 978-9934-18-729-2 (PDF)
https://doi.org/10.22364/liesdu