Ievads

Ievads

Žaneta Ozoliņa, Iveta Reinholde, Sigita Struberga

Latvijas politikas zinātnē drošības pētniecībai ir bijusi ierādīta nozīmīga vieta. Kopš pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma lielāka interese ir pievērsta starptautiskajam kontekstam un Latvijas iekļūšanai pasaules politikas augstākajā līgā – Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. Savukārt iekšējās drošības jautājumi aktualizējušies pēc iestāšanās abās organizācijās un jo īpaši pēc 2014. gada notikumiem Ukrainā. Apgalvojums, ka iekšējā un ārējā drošība ir savstarpēji saistītas, pēdējos 10 gados ir kļuvis jau par aksiomu, kuras ignorēšana var dārgi maksāt valstu neatkarībai un sabiedrību pastāvēšanai.

Pētījums “Latvijas iedzīvotāju subjektīvā drošības uztvere: ietekme uz drošības politikas veidošanu” ir viens no mēģinājumiem aplūkot drošību tās daudzveidībā, galveno uzmanību pievēršot tam, vai tās bažas un apdraudējumi, kurus izjūt cilvēki, atspoguļojas politiskajos lēmumos un vai nepastāv atšķirības drošības uztverē individuālā un nacionālā līmenī. Respektīvi, vai tie draudi, kuri ir nozīmīgi iedzīvotājiem, tiek apzināti un identificēti kā draudi arī rīcībpolitikas veidošanas līmenī – ministrijās un iestādēs. Šādas pieejas izvēle balstījās uz iepriekš veikto pētījumu par cilvēkdrošību un sabiedrības drošību kopš 2002. gada, kad pētnieki vairākkārtīgi aicināja pievērst uzmanību indivīdu un valsts (nacionāla līmeņa drošība) ciešas sasaistes nepieciešamībai, jo krīzes vai pat vardarbīga konflikta gadījumā bez sabiedrības atbalsta un iesaistes, kas balstīti drošības politikas izpratnē un tās leģitimizācijā, nav iespējama operatīva un sekmīga rīcība apdraudējuma novēršanā. Ja nacionālā drošība tiek īstenota atrauti no sabiedrības bažām, tad var izrādīties, ka krīzes situācijā valstij pietrūkst nepieciešamo cilvēkresursu neatkarības saglabāšanai. Pētījuma pieteikuma sagatavošana notika vēl pirms Latvijas Aizsardzības ministrijas ierosinātās visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas izveides. Taču tā pētījuma dažādos posmos nācās secināt, ka gan metodoloģija, gan iegūtie rezultāti vistiešāk palīdz identificēt tās iespējas un problēmas, kas rodas indivīda–pašvaldības–valsts daudzveidīgajā attiecību spektrā. Tādējādi paveiktais var lieti noderēt ikvienai struktūrai – valsts vai nevalstiskajai, kura iesaistīta visaptverošās valsts aizsardzības koncepcijas ieviešanā un Latvijas drošības politikas īstenošanā.

Projekta īstenošana norisinājās vairākos posmos. Sākotnēji uzmanība bija pievērsta Latvijā iepriekš veikto pētījumu par drošību izzināšanai, piegriežot pastiprinātu vērību indivīdu un sabiedrības drošības dažādiem aspektiem, tai skaitā sabiedriskās domas aptauju rezultātiem. Balstoties uz teorētiskām atziņām un iegūtiem empīriskiem rezultātiem, tika izveidots analītiskais ietvars tieši drošības subjektīvās uztveres izpētei. Šī pētījuma posma izstrādē, kas atspoguļota grāmatas pirmajā rakstā, piedalījās Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas docētājas un Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieces Iveta Reinholde, Sigita Struberga un Žaneta Ozoliņa. Galvenie drošības sektori, kuriem pētnieki pievērsa uzmanību empīriskā pētījuma gaitā, bija ekonomiskā, politiskā, sabiedrības, vides, personiskā, hibrīdā un militārā drošība.

Tālākajā gaitā, kombinējot pilotprojektā un iepriekšējās sabiedriskās domas aptaujās identificētos svarīgākos apdraudējumus, autori sagatavoja jautājumus fokusa grupu intervijām, kuras veiktas Aizkrauklē, Ādažos, Daugavpilī, Gulbenē, Jaunjelgavā, Liepājā, Ļaudonā, Madonā, Rīgā, Talsos, Valmierā. Fokusa grupu veidošanā ievērotas fokusa grupu interviju organizēšanas labas prakses principi, nodrošinot dzimumu pārstāvniecības līdzsvaru, iekļaujot dažādu sociālo grupu un vecumgrupu pārstāvjus – gan studējošos, gan seniorus. Rezultātā fokusa grupu intervijas ļāva apzināt iedzīvotāju skatījumu uz drošību, tai skaitā bailes, raizes, noskaņojumus un pat stereotipus. Emociju izklāsta un daudzveidīgo viedokļu interpretācija nav pamats, lai veidotu vispārinātus secinājumus vai precīzi noteiktu baiļu cēloņus, tomēr tas ļauj gūt priekšstatu par subjektīvās drošības uztveres dažādiem aspektiem sabiedrības griezumā. Savukārt, lai noskaidrotu sabiedrības drošības uztveres pārnesi politikas veidošanas līmenī un identificētu, vai drošības uztveres ir līdzīgas vai atšķirīgas, par intervējamiem kļuva attiecīgo (t. i., pašvaldību, kur notika fokusa grupu intervijas) pašvaldību darbinieki. Empīrisko pētījumu veica Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas doktoranti Aleksandra Kjakste, Harijs Kārkliņš, Malvīne Stučka, Ruta Ceple, Sigita Struberga, Valdis Otzulis un eksperts Gunārs Valdmanis. Kad projekta empīrisko datu ieguve un apstrāde bija noslēgušās, valsti pāršalca Covid-19 pandēmija un tās radītās sekas. Pētījumu nevarētu uzskatīt par pilnvērtīgu, ja neatspoguļotu šī ievērojamā apdraudējuma ietekmi uz sabiedrību. Tādēļ projekta komandai pievienojās Politikas zinātnes nodaļas studenti Rovena Berga un Kristaps Celmiņš, kuri apskatīja valdības krīzes komunikāciju, kas tika realizēta pandēmijas izplatības sākuma posmā – 2020. gada pavasarī. Ņemot vērā vienu no projekta uzdevumiem, – izpētīt ietekmi uz politikas veidošanu, svarīgi bija noskaidrot, vai pašvaldību reakcija uz iedzīvotāju paustajām bažām atbilst labas pārvaldības principiem. Apzinoties, ka labas pārvaldības indikatori attīstās līdzi laikam, Iveta Reinholde izstrādāja indikatorus katram pētāmajam drošības sektoram un novērtēja empīrisko datu atbilstību labai pārvaldībai. Pārvaldības sistēmas stabilitāte, reformu pamatojums, caurskatāmība, attīstības scenāriju redzējums ir tikai daži no pārvaldības indikatoriem, kas atspoguļojas gan iedzīvotāju viedokļos, gan arī pašvaldību rīcībā. Salīdzinot šos indikatorus, iedzīvotāju un pašvaldības darbinieku uztverē varēja apjaust saiknes starp individuālo un nacionālo drošības līmeni.

Pētījumu noslēdz secinājumu un rekomendāciju nodaļa, kas izstrādāta, apvienojot pētījuma rezultātus ar diskusiju rezultātiem, kuri savukārt iegūti sadarbībā ar projekta partneriem. Lai arī rekomendāciju ieviešana ir katras institūcijas labās gribas izpausme, tomēr pēc pašvaldību reformas Latvijas pašvaldības uzsāks darbu pie jaunizveidoto pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu izstrādes, kur līdzās mobilitātes un jaunatnes politikas un mājokļu jautājumiem, cerams, būs arī vietējās politikas sabiedrības drošības palielināšanai. 

Projekta īstenošana būtu ievērojami sarežģītāka un tvēruma ziņā ierobežotāka, ja tā īstenošanā nepiedalītos plašs sadarbības partneru tīkls. Starp nozīmīgākajiem partneriem minama Latvijas Aizsardzības ministrija, Latvijas Iekšlietu ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Politologu biedrība, Latvijas Transatlantiskā organizācija.

Dažādos projekta posmos pētnieki iepazīstināja ar iegūtajiem rezultātiem lekcijās, prezentācijās konferencēs un zinātniskām un populārām publikācijām. No šādām aktivitātēm minamas, piemēram, projekta dalībnieku piedalīšanās ikgadējās Latvijas Universitātes starptautiskajās zinātniskajās konferencēs 2019.–2021. gadā, projekta vadītājas prof. Žanetas Ozoliņas uzstāšanās un valsts pārvaldes augstāko amatpersonu iepazīstināšana ar pētījuma rezultātiem valsts aizsardzības seminārā 2020. gada janvārī, projekta dalībnieku uzstāšanās starptautiskās zinātniskās un praktiskās konferencēs Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Ķīnā, Spānijā, Ukrainā.

Subjektīvās drošības izpētes teorētiskā analīzes ietvara inovatīvais raksturs un iegūtie empīriskie dati ir ieinteresējuši citus sadarbības partnerus, un rezultātā sagatavoti divi starptautiski projekti: “Vienotu studiju kursu izveide sabiedrības drošības jomā” (Needs-based education and studies in societal security – 2020-1-SE01-KA203-078013), kuru apstiprinājusi Zviedrijas Augstākās izglītības padome un kur koordinējošā institūcija ir Baltijas jūras valstu padome, un Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātais projekts “Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem” (VPP-COVID-2020/1-0009), kur koordinējošā institūcija ir Rīgas Tehniskā universitāte.

Pētījums “Latvijas iedzīvotāju subjektīvā drošības uztvere: ietekme uz drošības politikas veidošanu” veikts Latvijas Zinātnes padomes atbalstītā projekta LZP-2018/1-0480 ietvaros.

Žaneta Ozoliņa
Iveta Reinholde
Sigita Struberga

---

Latvijas iedzīvotāju subjektīvā drošības uztvere: ietekme uz drošības politikas veidošanu
Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2021. 272 lpp.
Zinātniskās redaktores: prof. Dr. paed. Žaneta Ozoliņa, prof. Dr. sc. pol. Iveta Reinholde, Mg. sc. pol. Sigita Struberga
ISBN  978-9934-18-728-5 (drukāts izdevums)
ISBN 978-9934-18-729-2 (PDF)
https://doi.org/10.22364/liesdu