Bibliogrāfija

Bibliogrāfija

Aatola, M. et al. (2018). Societal Security in the Baltic Sea Region: Expertise Mapping and Raising Policy Relevance. Rīga: Latvijas Ārpolitikas institūts.

Āboltiņš, R. u. c. (2020). Klimata inženierija un politika. Rīga: RTU Izdevniecība.

Abunyewah, M. et al. (2019). Linking information provision to behavioural intentions. International Journal of Disaster Resilience in the Built Environment, 11(1).

AC/UNU Millennium Project – United Nations Doctrine for Managing Environmental Security (2000). Pieejams: https://apps.dtic.mil/dtic/tr/fulltext/u2/a572501.pdf

Aigars, J. (red.) (2018). Latvijas ekosistēmu dinamika klimata ietekmē. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

Apine, L. (2011). Residents’ attitude towards possible adaptation measures to the sea coast erosion in Latvia. International Journal of Climate Change Strategies and Management, 3(3), 238–249. Pieejams: https://doi.org/10.1108/17568691111153393

Apinis, P., Lejiņš, A. (red.) (1999). How Secure Are the Baltic States? Conference Proceedings. Rīga: Konrad Adenauer Stiftung, Latvian Institute of International Affairs.

Arklone, I. (2017). Labas pārvaldības ievērošanas valsts un pašvaldības iestādēs. Rīga: Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs.

Arnold, W. (1962). Discord and Collaboration: Baltimore: Johns Hopkins University, p. 150.

Arteus, G., Lejiņš, A. (1997). The Baltic Security. Looking towrds the 21st Century. Stockholm: Forsvarhogskolan/Riga: Latvian Institute of International Affairs.

Auers, D., Bukovskis, K. (2006). Eiropas Parlaments un Eiropas kopējā ārējā un drošības politika. No: Ozoliņa, Ž. (red.) Eiropas Parlaments: ārējās un drošības politikas īstenotājs. Rīga: Zinātne.

Axworthy, L. (1997). Canada and Human Security: The Need for Leadership. International Journal, 52(2), 183–196, Doi: 10.2307/40203196. Pieejams: www.jstor.org/stable/40203196

Bajarūnas, E., Keršanskas, V. (2017). Hybrid Threats: Analysis of Content, Challanges Posed and Measures to Overcome. Lithuanian Annual Strategic Review, Vol. 16. Vilnius: Military Academy of Lithuania. Pieejams: https://content.sciendo.com/view/journals/lasr/16/1/article-p123.xml?language=en

Ballantyne, M. (2000). Information on Volcanic and Earthquake Hazards: The Impact on Awareness. Institute of Geological & Nuclear Sciences.

Baltijas sociālo zinātņu institūts (2006). Pētījums par cilvēktiesībām Latvijā. Rīga: Providus.

Banks, K. (2007). Crisis communications: a casebook approach. Mahwah, N. J.: Lawrence Erlbaum Associates.

Beckwe, M. (ed.) (2013). Worrying and Rumination are Both Associated with Reduced Cognitive Control. Psychological Research, 9, DOI: 10.1007/s00426-013-0517-5

Beinaroviča, I (2014). Katastrofu vadība: Latvijas gadījums. Rīga: Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāte. Pieejams: https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/28132

Berry, Ch. (Ed.) (1993). The Search for Peace in Europe. Institute for National Strategic Studies and the George C. Marshall European Center for Strategic Studies, Garmisch–Partenkirchen.

Bērziņa, I. (red.) u. c. (2015). Sabiedrības destabilizācijas iespējamība Latvijā: potenciālie nacionālās drošības apdraudējumi. Rīga: Latvijas Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs.

Bērziņa, I. (red.) (2016). Sabiedrības destabilizācijas iespējamība Latvijā: potenciālie nacionālās drošības apdraudējumi. Rīga: Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija.

Bērziņa, I. (2020). From ‘total’ to ‘comprehensive’ national defence: the development of the concept in Europe. Journal of Baltic Security, 6(2).

Bērziņa, I., Zupa, U. (2020). Latvijas sabiedrības griba aizstāvēt valsti: veicinošie un kavējošie faktori. Rīga: Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija.

Blanchard, B. W. (2008). Guide to Emergency Management and Related Terms, Definitions, Concepts, Acronyms, Organizations, Programs, Guidance, Executive Orders & Legislation. A Tutorial on Emergency Management, Broadly Defined, Past and Present. Pieejams: http://training.fema.gov/EMIWeb/edu/docs/terms%20and%20definitions/Terms%20and%20Definitions.pdf

Blavatnik school of Government, Oxford University (2019). International Civil Service Effectiveness Index. Pieejams: https://www.bsg.ox.ac.uk/about/partnerships/international-civil-service-effectiveness-index-2019

Bleijere, D. et al. (1999). The Impact of European Integration Processes on Baltic Security. NATO Fellowship Programme.

Bleiere, D., Stranga, A. (2000). The Latvian Russian Crisis of 1998. In: Stern K. E., Hansen, D. (eds.) Crisis Management in a Transitional Society: The Latvian Experience. Stockholm: CRISMART.

Boins, A., ‘T Hart, P. (2007). The Crisis Approach. Handbook of Disaster Research. Springer.

Booth, K. (2005). Critical Security Studies and World Politics. Boulder Co: Lynne Rienner.

Bull, H. (1977). The Anarchical Society: A Study of Orderi n World Politics. New York: Columbia University Press.

Bungs, Dz. u. c. (2007). Eiropas Savienības Kopējā ārējā un drošības politika vērtību un interešu krustugunīs (bet ne krustcelēs). No: Ozoliņa, Ž. (red.) Latvijas skatījums uz Eiropas Savienības nākotni. Rīga: Zinātne.

Buttedahl, P. (1994). Viewpoint: True Measures of Human Security. IDRC Reports, 22(3), 1–5. Pieejams: http://www.nzdl.org/

Buzan, B. (1991). New Patterns of Global Security in the Twenty-First Century. International Affairs (Royal Institute of International Affairs 1944-), 67(3), 431–451.

Buzan, B. (1991). People, States and Fear. An Agenda for International Security Studies in the Post-Cold War Era. London: Harvester Wheatsheaf.

Buzan, B. et al. (1993). The European Security Order Recast. Scenarios for the Post-Cold War Era. London, New York: Pinter Publisher.

Buzan, B., Waever, O., de Wilde, J. (1998). Security: A New Framework for Analysis. Boulder Co: Lynne Rienner Publishers, Inc, Boulder, Colorado.

Buzan, B. (2007). People, states & fear: an agenda for international security in the post-cold war era. Colchester. England: European Consortium for Political Research Press.

Buzan, B., Hansen, L. (2009). The Evolution of International Security Studies. Cambridge: Cambridge University Press.

Cederberg, A., Eronen, P. (2015). How Can Societies be Defended Against Hybrid Threats? Strategic Security Analysis, No. 9. Geneva Centre for Security Policy.

Chifu, I. (n. d.). Societal Security. An Agenda for Eastern Europe. Pieejams: http://www.cpc-ew.ro/pdfs/societal_security.pdf

Chivvis, S. C. (2017). Understanding Russian “Hybrid Warfare” and What Can be Done About It. Santa Monica, CA: RAND Corporation. Pieejams: https://www.rand.org/pubs/testimonies/CT468.html

Coan, Travis G. et al. (2012). Emotional Responses to Human Security Threats: Evidence from a National Experiment. Pieejams: www.travisgcoan.com/replication-materials.html

Cole, G. A. (1997). Personnel Management: Theory and Practice. London: Greener Books.

Commission on Human Security (CHS) (2003). Human Security Now. New York: CHS.

Coombs, W. & Holladay, S. (2010). The handbook of crisis communication. Chichester, U. K. Malden, MA: Wiley-Blackwell.

Coppola, D. (2007). Introduction to international disaster management. Amsterdam Boston: Butterworth Heinemann.

Coppola, D. P. (2011). Introduction to international diasaster management. Elsevier, p. 178.

Costa, T. G. (2008). Political Security, an Uncertain Concept with Expanding Concerns. Pieejams: https://link.springer.com/chapter/10.1007/978-3-540-75977-5_42

Curiel, R. P., Bishop, St. R. (2016). A metric of the diference between perception of security and victimisation rates. Crime Science, 5(12).

Dalsjö, R. (1998). Vai Baltijas valstis sevi spēj aizsargāt? Par pašaizsardzības spēju kvalitāti un perspektīvām. Rīga: LIA, 14.–15. lpp.

Diamant, J. (2017). Ethnic Russians in Some Former Soviet Republics Feel a Close Connection to Russia. 24.07.2017. Webpage of Pew Research Center. Pieejams: https://www.pewresearch.org/fact-tank/2017/07/24/ethnic-russians-in-some-former-soviet-republics-feel-a-close-connection-to-russia/

Duffy, B. (2018). The Perils of Perceptions. Why We’re Wrong About Nearly Everything. Atlantic Books.

Escriba-Folch, A. (2013). Repression, Political Threats, and Survival under Autocracy. International Political Science Review, 34(5).

Farnham, B. (2003). The Theory of Democratic Peace and Threat Perception. International Studies Quarterly, 47(3).

Feldmanis, I., Stranga, A., Virsis, M. (1993). Latvijas ārpolitika un starptautiskais stāvoklis: 30. gadu otrā puse. Rīga: Latvijas Ārpolitikas institūts.

Filimon, L. M. (2016). An Overview of the Copenhagen School’s Approach to Security Studies: Constructing (In)Security through Performative Power. Pieejams: https://www.academia.edu/38227272/An_Overview_of_the_Copenhagen_School_s_Approach_to_Security_Studies_Constructing_In_Security_Through_Performative_Power

Global Commission on Elections, Democracy & Security (22.06.2014.) Pieejams: https://www.kofiannanfoundation.org/supporting-democracy-and-elections-with-integrity/global-commission-on-elections-democracy-security-2/

Graeger, N. (1996). Environmental Security? Journal of Peace Research, 33, 109–116.

Gun, N. (2014). Maslows Hierarchy of Needs. Pieejams: https://www.incentivesolutions.com/employee-engagement-hierarchy-needs/

Hassan, O. (2015). Political security: from the 1990s to the Arab Spring. Contemporary Politics, 21(1), 86–99.

Hoffman, F. (2007). Conflict in the 21st Century: The Ryse of Hybrid Wars. Arlington: Potomac Institute for Policy Students.

Hogg, M., Abrams, D. (1988). Social Identifications: A Social Psychology of Intergroup Relations and Group Processes. London: Routledge.

Huddy, L. et al. (2002). The Consequences of Terrorism: Disentanglingthe Effects of Personal and National Threat. Political Psychology, 23(3). Pieejams: https://cpb-us-e1.wpmucdn.com/you.stonybrook.edu/dist/f/1052/files/2018/03/Huddy-Feldman-Capelos-and-Provost-2002-The-Consequences-of-Terrorism-rpyn7l.pdf

Human Development Report (1994). Oxford: Oxford University Press.

Hybrid CoE. Brief Introduction to Hybrid Threats. Pieejams: 

Hybrid CoE. Countering Hybrid Threats. The webpage of Hybrid CoE. Pieejams: 

International Civil Service Effectivness Index (2019). Latvija gan centrālā pārvaldes līmenī, gan pašvaldību līmenī tiek atzinīgi novērtēta un ierindota 23. vietā. Pieejams: Blavatnik school of Government, Oxford University.

Jervis, R. (1976). Perception and Misperception in International Politics. Princeton, New Jersey: Princeton University Press.

Jone, R. W. (1999). Security, Strategy and Critical Theory. Boulder Co: Lynne Rienner.

Jones, R. W. (2000). Critical Incident Protocol. Michigan State University, p. 37. Pieejams: www.michigan.gov/documents/msp-critical__incident_Protocal_8735_7.pdf

Jundzis, T. (1995). Latvijas drošība un aizsardzība. Rīga: Junda.

Jundzis, T. (1996). Defence Models and Strategies in the Baltic States. The International Spectator, 31(1), DOI: 10.1080/03932729608456728

Kažoka, I. (29.01.2021.) Latvija – joprojām zemas uzticēšanās sabiedrība; iedzīvotāji vēlētos plašākas iesaistes iespējas. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija--joprojam-zemas-uzticesanas-sabiedriba-iedzivotaji-veletos-plasakas-iesaistes-iespejas.a390701/

Khagram, S., Clark, W., & Raad, D. F. (2003). From the environment and human security to sustainable security and development. Journal of Human Development, 4(2), 289–313. Pieejams: https://www.researchgate.net/profile/William_Clark3/publication/44836193_From_the_Environment_and_Human_Security_to_Sustainable_Security_and_Development/links/09e4150ac0da26c23b000000.pdf

Klimats un ilgtspējīga attīstība (2016). M. Kļaviņa un J. Zaļokšņa redakcijā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

Kļaviņš, M. (2010). Klimata pārmaiņas un to iespējamās ietekmes Latvijā. Akadēmiskā Dzīve, Nr. 47 (2010/2011), 33.–42., 153. lpp.

Kļaviņš, M., Briede A. (ed.) (2011). Climate Change in Latvia and Adaptation to it. Riga: University of Latvia Press. Pieejams: https://edu.lu.lv/pluginfile.php/150753/mod_resource/content/1/Climat_Change-makets%5B1%5D.pdf

Koņušveskis, R. u. c. (2019). Nodokļu reforma neapliekamā minimuma, atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanas problēmu, efektivitātes un risinājumu izvērtējumā. Rīga: Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs.

Krause, K. (2007). Towards a Practical Human Security Agenda’. Geneva Centre for the Democratic Control of Armed Forces, Policy Paper № 26.

Krenberga, O. (23.05.2020.) 51% iedzīvotāju uzskata, ka Covid-19 krīze būs smagāka par iepriekšējo. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/51-iedzivotaju-uzskata-ka-covid-19-krize-bus-smagaka-par-ieprieksejo.a361013/

Kriviņš, A. (2015). Korupcijas novēršana un apkarošana publisko iepirkumu jomā. Drukātava.

Krumm, R. et al. (2019). Security Radar 2019. Wake -up Call for Europe. 2019. Vienna: FES Regional Office for Cooperationand Peace in Europe.

Kudors, A. (red.) (2014). Krievijas publiskā diplomātija Latvijā: mediji un nevalstiskais sektors. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

Laegried, P., Rykkja, L. H. (ed.) (2019). Societal Security and Crisis Management. Governance Capacity and Legitimacy. London: Palgrave Macmillian.

Lašas, A., Matonite, I., Jankauskaite, M. (2020). Facing past, present and future: the role of historical beliefs and experiences in the Lithuanian public perception of military threats. Journal of Baltic Studies, 51(2).

Latvija. Pārskats par tautas attīstību. Cilvēkdrošība (2002–2003). Rīga: UNDP.

Latvijas Aizsardzības ministrija (2019). Par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā. Pieejams: https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/Informativais%20zinojums_VVA%20ieviesana_2018.pdf

Latvijas Fakti (2007. g. marts). Sabiedriskās domas aptauja par Latvijas dalību NATO.

Latvijas Fakti (2017). Latvijas Iedzīvotāju medijpratība. Pieejams: https://www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/mediju_politika/petijumi/Medijpratiba_petijuma%20rezultati_Latvijas%20Fakti_18_07_2017.pdf

Latvijas Fakti (2020). Sabiedriskās domas aptauja Liepājā. Pieejams: https://faili.liepaja.lv/Dokumenti/Dokumentu-biblioteka/Pārskati-publikācijas-ziņojumi/Iedzivotaju_telefonaptauja_2020_Latvijas_Fakti.pdf

Latvijas Republikas Nacionālās drošības likums. 22. pants, 2. daļa. Pieejams: http://m.likumi.lv/doc.php?id=14011

Latvijas Republikas Saeima (1994). Likums “Par pašvaldībām”. Pieņemts 19.05.1994. Stājies spēkā 09.06.1994. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/57255-par-pasvaldibam

Lejiņš, A. (1993). The Baltic Security Dilemma: How to Secure Independence. In: Barry, Charles L. (ed.) The Search for Peace in Europe. Institute for National Strategic Studies and the George C. Marshall European Center for Strategic Studies, Garmisch–Partenkirchen.

Lejiņš, A., Apinis, P. (Ed.) (1995). The Baltic States on Their Way to the European Union/Security Aspects. Riga: Latvian Institute of Foreign Affairs.

Lejiņš, A., Bleiere, D. (red.) (1996). The Baltic States: search for security. Riga: LIIA.

Lejiņš, A., Ozoliņa, Ž. (1997). Small States in a Turbulent environment: the Baltic perspective. Riga: LIIA.

Lejiņš, A. (1999). Baltic Security Prospects at the Turns of the 21st Century. Helsinki: Kikimora Publications.

Lejiņš, A. (red.) (2003). NATO un Eiropas Savienības sadarbība drošības jomā: atšķirīgi viedokļi un kopēji risinājumi. Rīga: Latvijas Ārpolitikas institūts.

Lejiņš, A. (red.) (2007). Pastiprināta Eiropas Savienības austrumu kaimiņu politika: jautājumi un izaicinājumi. Rīga: Latvijas Ārpolitikas institūts.

Lisabonas līgums. Pieejams: https://www.mfa.gov.lv/arpolitika/eiropas-savieniba-arpolitika/tiesibu-akti-un-dokumenti/lisabonas-ligums

McCulloh, T., Johnson, R. (2013). Hybrid Warfare. Pieejams: www.socom.mil/JSOU/JSOUPublications/JSOU%2013-4_McCulloh%2CJohnson_Hybrid%20Warfare_final.pdf

McSweeney, B. (1999). Security, Identity and Interests. Sociology of International Relations. Cambridge: Cambridge University Press.

Mearsheimer, J. (2001). The Tragedy of Great Power Politics. New York: Norton.

Metrium (2017). Rēzeknes pilsētas teritorijas plānojums 2018.–2030. gadam. Pieejams: rezekne.lv/wp-content/uploads/2018/04/paskaidrojuma_raksts.pdf

Moller, B. (2000). The Concept of Security: the Pros and Cons of Expansion and Contraction. International Peace Research Association.

Morgenthau, H. J. (1967). Politics Among Nations. New York: Knopf.

Nacionālā Aizsardzības akadēmija (2015). Aktuālās drošības problēmas Latvijā. Rīga: Nacionālā Aizsardzības akadēmija.

Nacionālā Aizsardzības akadēmija (2016). Sabiedrības destabilizācijas iespējamība Latvijā: potenciālie nacionālās drošības apdraudējumi. Rīga: Nacionālā Aizsardzības akadēmija.

NATO StratCom Riga (2016). Internet trolling as a hybrid warfare tool: the case of Latvia. Riga: NATO Strategic Communications Centre of Excellence.

NATO StratCom Riga (2016). Redefining Euro-Atlantic values and Russia’s strategic communication in the Euro-Atlantic space. Riga: NATO Strategic Communications Centre of Excellence.

NATO StratCom Riga (2017). StratCom Laughs: In search of an analytical framework. Riga: NATO Strategic Communications Centre of Excellence.

Nef, J. (1999). Human Security and Mutual Vulnerability: The Global Political Economy of Development and Underdevelopment. IDRC.

Norstat (2020). Diskriminācijas izplatība nodarbinātības vidē Latvijā. Rīga: Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs.

Ozoliņa, Ž. (1998). Latvia. In: Mpouritzen, H. (ed.) Bordering Russia. Theory and Prospects for Europe’s Baltic Rim. London: Ashgate.

Ozoliņa, Ž. (2000). Latvijas drošības politikas reģionālie aspekti. Rīga: Izglītība.

Ozoliņa, Ž. (2006). Latvijas ārpolitikas un robežu paplašināšana. Rīga: Zinātne.

Ozoliņa, Ž., Rostoks, T. (2006). Latvian Outlook on the European Union Common Foreign and Security Policy. In: Tiirma-Klaar, H., Marques, T. (eds.) Global and Regional Security Challenges: A Baltic Outlook. Tallinn: Tallinn University Press.

Ozoliņa, Ž. (2007). European Security and Defence Policy: the Latvian perspective. In: Archer, Cl. (ed.) New Security Issues in Northern Europe. The Nordic and Baltic states and the ESDP. London: Routledge.

Ozoliņa, Ž. (Ed.) (2010). Rethinking Security. Rīga: Zinātne.

Ozoliņa, Ž. (red.) (2012). Cilvēkdrošība Latvijā un pasaulē: no idejas līdz praksei. Rīga: Zinātne.

Ozoliņa, Ž. (2014). Ziņojums par cilvēkdrošības koncepcijas ieviešanu kopienu līmenī. Pieejams: https://www.sif.gov.lv/nodevumi/nodevumi/5985/Nodevums1_Cilvekdrosibas_koncepcija.pdf

Ozoliņa, Ž., Reinholde, I., Rudzīte, L. (2014). Praktiskās vadlīnijas cilvēkdrošības koncepcijas ieviešanai kopienu līmenī, tajā skaitā nevalstiskajās organizācijās. Pieejams: https://www.sif.gov.lv/nodevumi/nodevumi/5985/Nodevums3_Vadlinijas.pdf

Ozoliņa, Ž. (Ed.) (2015). Gender and Human Security. A view from the Baltic Sea Region. Rīga: Zinātne.

Ozoliņa, Ž. (Ed.) (2016). Societal Security. Inclusion-Exclusion Dilemma. A Portrait of the Russian Speaking Community in Latvia. Rīga: ZinātneE

Ozoliņa, Ž., Otzulis. V. (2016). Shaping Baltic States defence strategies: host nation support. Lithuanian Annual Strategic Review, 2016–2017, Vol. 15.

Pew Research Centre (2017). Ethnic Russians in some former Soviet republics feel a close connection to Russia. Pieejams: http://www.pewresearch.org/fact-tank/2017/07/24/ethnic-russians-in-some-former-soviet-republics-feel-a-close-connection-to-russia/

Pew Research Centre (2018). Eastern and Western Europeans Differ on Importance of Religion, Views of Minorities, and Key Social Issues. Pieejams: https://www.pewforum.org/2018/10/29/eastern-and-western-europeans-differ-on-importance-of-religion-views-of-minorities-and-key-social-issues/?fbclid=IwAR0Af1zqir6iRYBAYd_dZ1hsDOoMOhMJUc4qxgpqD6Q6XdDF4Zu1qXUlLp4#fn-30843-1

Raedt, R. de, Koster, E. H. W. (2010). Understanding vulnerability for depression from a cognitive neuroscience perspective: Areappraisal of attentional factors and a new conceptual model. Cognitive, Affective, & Behavioral Neuroscience, 10.

Rostoks, T., Vanaga, N. (2016). Latvia`s security defence post-2014. Journal on Baltic Security, 2(2).

Rostoks, T., Vanaga, N. (eds.) (2018). Dettering Russia in Europe. Defence Strategies for Neighbouring States. London and New York: Routledge and New York, p. 29.

Rostoks, T. Vanaga, N. (eds). (2019). Deterring Russia in Europe. Defence Strategies for Neighbouring States. London: Routledge.

Rousseau, D., Garcia-Retamero, R. (2007). Identity, Power, and Threat Perception: A Cross-National Experimental Study. Journal of Conflict Resolution, 51(5).

Rožukalne, A. (2020). Aptauja: sabiedrības izpratne par COVID-19 Latvijā. 9.–20. aprīlis Aptaujas rezultāti. Pieejams: https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zinas/Zinu%20pielikumi/covid_19_results_infographics_05_08_2020.pdf

Saeima (2013). Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli. Pieejams: likumi.lv/ta/id/255713-par-arkartejo-situaciju-un-iznemuma-stavokli

Saeima (2016). Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/282333-civilas-aizsardzibas-un-katastrofas-parvaldisanas-likums

Sauka, A., Rivža, B. (red.) (2014). Latvijas ekonomikas un uzņēmējdarbības izaicinājumi. Ventspils: Ventspils augstskolas Uzņēmējdarbības, inovāciju un reģionālās attīstības centrs.

Siegrist, M., Gustcher, H., Earle, T. C. (2005). Perception of Risk: The Influence of General Trust, and General Confidence. Journal of Risk Research, 8(2).

SIGMA (2020). Public Administration: Responding to the COVID-19 Pandemic. Pieejams: www.sigmaweb.org/publications/SIGMA-mapping-public-administration-response-EU-members-coronavirus-COVID19.pdf

Sīmane, M. (ed.) (2003). Latvija: pārskats par tautas attīstību 2002/2003. Pieejams: http://providus.lv/article_files/920/original/UNDP2003_ful_lv.pdf?1326366357

SKDS (2011). Pētījums par korupciju valsts iestādēs. Pieejams: www.mercell.com/lv-lv/31549912/skds_petijums_par_korupciju_valsts_iestades.aspx

SKDS (2014). Latvijas iedzīvotāju viedoklis par valsts aizsardzības jautājumiem. 2014. gada novembris. Pieejams: www.mod.gov.lv/lv/dokumenti

SKDS (2016). Latvijas Barometrs.

SKDS (2016). Latvijas iedzīvotāju viedoklis par valsts aizsardzības jautājumiem: Latvijas iedzīvotāju aptauja. 2016. gada novembris. Pieejams: https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/SKDS_aptauja_2016%20%281%29.pdf

SKDS (2017). Latvijas Barometra aptauja. Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma novērtējums. (jūnijs). Pieejams: www.skds.lv/jaunumi=

SKDS (2017). Latvijas Barometra aptauja. Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma novērtējums. (jūlijs). Pieejams: www.skds.lv/jaunumi=

SKDS (2018). Latvijas Barometra aptauja. Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma novērtējums. Pieejams: https://www.skds.lv/docs/1414/2016-2017/Latvijas_barometrs_120__092018_.pdf

SKDS (2018). Latvijas Barometrs.

SKDS (2020). Turības Biznesa indekss. Pieejams: https://www.turiba.lv/lv/augstskola/turibas-biznesa-indekss

SKDS (2020. gada marts–aprīlis). LTRK Ekonomikas indekss. Latvijas uzņēmēju aptaujas rezultāti. Pieejams: t.co/QZM8QxqGwn

SKDS (2020). Pētījums par sabiedrības attieksmi par Covid-19 (2020, aprīlis). Pieejams: www.mk.gov.lv/sites/mk/files/media_file/apr_covid_krize_online_04.20.pdf

SKDS (2020). Pētījums par sabiedrības attieksmi par Covid-19 (2020, maijs). Pieejams: www.mk.gov.lv/sites/mk/files/media_file/maijs_covid_online_05.20.pdf

SKDS (2020). Pētījums par sabiedrības attieksmi par Covid-19 (2020, novembris). Pieejams: www.mk.gov.lv/sites/mk/files/media_file/nov_skds_vk_covid_20.20.pdf

SKDS (2020). Pētījums par sabiedrības attieksmi par Covid-19 (2020, decembris). Pieejams: www.mk.gov.lv/sites/mk/files/media_file/dec_skds_covid_12_2020.pdf

SKDS (2020). Pētījums par sabiedrības attieksmi par Covid-19 (2021, janvāris). Pieejams: www.mk.gov.lv/sites/mk/files/media_file/janv_skds_covid_01_2021.pdf

Smith, R. (2005). Strategic planning for public relations. Mahwah, N. J.: Lawrence Erlbaum Associates.

Smith, R. D. (2016). 25 Strategies for Crisis Communication. Pieejams: www.ron-smith.com

Stein, J. G. (2013). Threat Perception in International Relations. In: Huddy, L., Sear, D. O., Levy, J. S. (eds.) The Oxford Handbook Political Psychology. Oxford: Oxford University Press.

Stevens, D., Vaughan-Williams, N. (2014). Citizens and Security Threats: Issues, Perceptions and Consequences Beyond the National Frame. British Journal of Political Science, 46.

Stranga, A. (1996). Russia and security of the Baltic States 1991–1996. In: Lejiņš, A., Bleiere, D. (eds.) The Baltic States: Search for Security. Riga: LIIA.

Stranga, A. (1997). Baltic-Russian relations: 1995 – beginning of 1997. In: Lejiņš, A., Ozoliņa, Ž. (eds.) Small States in Turbulent Environement: The Baltic Perspective. Riga: LIIA.

Stranga, A. (2010). Vēsturnieki par Latvijas drošības problēmas risinājumiem starpkaru periodā. Latvijas Vēsture. Jaunie un Jaunākie laiki, Nr. 2.

Szenes, Z. (2018). Military Security Today. New Threats, New Wars, New Theories. In: G. Finszter, I. Sabjanics (Eds.) Security Challenges of the 21th Century. NUPS, Dialog Campus.

Szpyra, R. (2014). Military Security within the framework of security studies: research results. Connections, 13(3).

Šumilo, E., Baumane, I. (2007). Some Negative Aspects of Social Capital: The Case of Undeclared Work in Latvia. Humanities and Social Science in Latvia, 2(51). Riga: Institute of Economics.

Tadjbakshs, Sh., Tomescu-Hatto, O. (2007). Promoting human secuirty: ethical, normative and educational frameworks in Eastern Europe. Pieejams: https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000151145?posInSet=1&queryId=e7e86a89-64bc-4890-8737-d7985bb43043

Thomas, C. (2001). Global Governance, Security and Development: exploring the links. Third World Quarterly, 22(2), 159–175.

Treverton, G. et al. (2018). Addressing Hybrid Threats. Swedish Defence University; European Centre of Excellence for Countering Hybrid Threats, Countering Hybrid Threats. Pieejams: www.hybridcoe.fi/hybrid-threat

Tsereteli, M. (2008). Economic and Energy Security: Connecting Europe and the Black Sea-Caspian Region. Central Asia-Caucasus Institute and Silk Road Studies Program, Singapore. Pieejams: www.silkroadstudies.org/resources/pdf/SilkRoadPapers/2008_03_SRP_Tsereteli _Energy-Black-Sea.pdf

Ullman, R. H. (1983). Redifining Security. International Security, 8(1).

Human Development Report 1994. Pieejams: http://hdr.undp.org/sites/default/files/reports/255/hdr_1994_en_complete_nostats.pdf

Vedantam, S. (2015). How Emotional Responses To Terrorism Shape Attitudes Toward Policies. Radio NPR. Pieejams: www.npr.org/2015/12/22/460656763/how-emotional-responses-to-terrorism-shape-attitudes-toward-policies

Waltz, K. N. (1979). Theory of International Politics. New York: Random House.

Weiss, T. G. (2004). The Sunset of Humanitarian Intervention? The Responsibility to Protect in a Unipolar Era. Security Dialogue, 35(2), 135–153.

Weldes, J. et al. (1999). Cultures of Insecurity: States, Communities, and the Production of Danger. Minneapolis: University of Minnesota Press.

Wells II, L. (2017). Cognitive-Emotional Conflict - Adversary Will and Social Resilience. PRISM, 7(2). Pieejams: cco.ndu.edu/News/Article/1401814/cognitive-emotional-conflict-adversary-will-and-social-resilience/

Wæver, O. et al. (1993). Identity, Migration and the New Security Agenda in Europe. London: Pinter.

Wæver, O. (2008). The Changing Agenda of Societal Security. In: Brauch H. G. et al. Globalization and Environmental Challenges. Hexagon Series on Human and Environmental Security and Peace, Vol 3. Springer, Berlin, Heidelberg.

Wolfer, A. (1962). Discord and Collaboration: Esseys on International Politics. Baltimore: John Hopkins University.

World Health Organization (2012). Governance for health in the 21st century.

Zelče, V. (zin. red.) (2018). Latvijas mediju vides daudzveidība. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

Ziemele, I. (2004). Latvijas loma drošības un miera tiesiskā nostiprināšanā. Vai starptautiskām tiesībām un organizācijām ir nozīme? No: Jundzis, T. (red.) Latvija Eiropā: nākotnes vīzijas. Rīga: LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centrs.

Zobena, A. (red.) (2006). Latvijas pārskats par tautas attīstību. Rīga: Sociālo un politisko pētījumu institūts.

Zurlini, G., Muller, F. (2006). Environmental Security. Pieejams: https://www.sciencedirect.com/topics/earth-and-planetary-sciences/environmental-security

Герасимов, В. (2013) Ценность науки в предвидении. Новые вызовы требуют переосмыслить формы и способы ведения боевых действий. Pieejams: https://www.vpk-news.ru/articles/14632