Akadēmiskais centrsValoda: nozīme un forma / Language: Meaning and Form 13, 2022, 7-21. [PDF]
https://doi.org/10.22364/vnf.13.01
Latviešu valodas gramatikas apguve somu auditorijā
Laimute Balode
Latviešu valodas institūts, Latvijas Universitāte
Kalpaka bulvāris 4, Rīga, LV-1050, Latvija
E-pasts: laimute.balode@lu.lv
Valodu departaments, Humanitāro zinātņu fakultāte, Helsinku Universitāte
Unioninkatu 40A, Helsinki FI-00014, Finland
E-pasts: laimute.balode@helsinki.fi
Raksts ir veltīts divdesmit piecos darba gados gūtajai pieredzei, docējot latviešu valodu somu studentiem Helsinku Universitātē. Raksta ievadā tiek dots ieskats par baltistikas aizsākumiem Somijā, par lektorāta atjaunošanu 20. gs. 90. gados un šī brīža stāvokli. Tiek iepazīstināts ar mūsdienu studentu mērķiem, izvēloties baltu valodas kā galveno studiju priekšmetu. Rakstā parādītas grūtības, ar ko sastopas somi, apgūstot jaunu indoeiropiešu saimes valodu: tiek dots īss ieskats izrunas grūtībās – īpaši balsīgo un nebalsīgo konsonantu izrunā, un tiek runāts gan par morfoloģisko kategoriju (dzimtes un skaitļa) atšķirībām somu un latviešu valodā, gan par vārddarināšanas paradigmām un sarežģītākajām vārdšķirām. Pie studentu grūtākajām vārdšķirām tiek minēti verbi un pronomeni, savukārt no verbiem visgrūtāk apgūstami ir pirmās konjugācijas jeb īsie verbi un refleksīvie verbi (ne tikai to formas, bet it īpaši lietošanas dēļ). Par visgrūtākajām gramatikas tēmām visi somu studenti (īpaši tie, kas nav saskārušies ar citām indoeiropiešu valodām) nosauc prefiksāciju. Arī latviešu valodas prepozīcijas un to rekcija rada daudzas kļūdas. Studenti daudzus teikumus burtiski tulko no savas dzimtās valodas, tādēļ ir grūtības ar tādiem jēdzieniem, kādi nav sastopami somu valodā, piem., verbu nākotne vai dubultnoliegums. Raksts balstīts uz studentu darbu kļūdu apjomīgu materiālu. Tieši kļūdu analīze palīdz latviešu valodas lektoram apzināt, kā arī mācību darba procesā uzsvērt un izskaidrot visgrūtāk apgūstamās lietas.
Atslēgvārdi: latviešu valodas gramatika; latviešu valodas kā svešvalodas apguve; valodu atšķirības; izrunas kļūdas; burtisks tulkojums.
Acquisition of Latvian grammar in the Finnish audience
Summary
The article is dedicated to the twenty-five years of experience gained while teaching Latvian to Finnish students at the University of Helsinki. The introduction to the article gives an insight into the beginnings of the Baltic studies in Finland, the restoration of the lectureship in the 90s of the 20th century, and introduces the current situation. The aims of contemporary students when they choose the Baltic languages as their main study subject are discussed, as well. The article considers the difficulties faced by Finns in learning a new Indo-European language: it briefly explores the difficulties of pronunciation – especially the pronunciation of voiced and voiceless consonants, and the differences in morphological categories (gender and number) in Finnish and Latvian. Word derivation paradigms are the most complex part of speech. Verbs and pronouns are mentioned among the most difficult subjects for students, while the first conjugation verbs (or “short” verbs) and reflexive verbs are the most difficult to learn (not only because of their form, but especially because of their use). All Finnish students (especially those who have not encountered other Indo-European languages) consider prefixation the most challenging of the grammar topics. Latvian language prepositions and their government also cause many mistakes. Naturally, the students translate many sentences literally from their mother tongue. Consequently, for example, there are difficulties with the expression of such concept as future of the verbs or the constructions of Latvian double denial. The article is based on a voluminous material of student errors. It is the analysis of errors that helps the Latvian language lecturer to identify problems and to emphasize and explain the most difficult things in the study process.
Keywords: Latvian grammar; acquisition of Latvian as a foreign language; language differences; pronunciation errors; literal translation.
Rakstam ir Creative Commons Attiecinājuma 4.0 Starptautiskā licence (CC BY 4.0) /
This article is licensed under the Creative Commons Attribution 4.0 International License (CC BY 4.0)
https://creativecommons.org/licenses/by/4.0/)