Baltu filoloģija ir recenzējams izdevums ar starptautisku redakcijas kolēģiju / Baltu filoloģija is a fully refereed journal with an international panel of referees.
Redaktors / Editor: Pēteris Vanags (Latvijas Universitāte, Stockholms universitet)
Redaktora vietnieki / Associate Editors: Lidija Leikuma, Edmundas Trumpa (Latvijas Universitāte)

ISSN 1691-0036
http://doi.org/10.22364/bf

Redakcijas adrese / Editorial Address
Baltu valodniecības katedra Humanitāro zinātņu fakultāte
Latvijas Universitāte, Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050, Latvia
e-pasts: pvanags@latnet.lv

Baltu filoloģija XXVIII (1) 2019 (PDF)
http://doi.org/10.22364/bf.28.1

SATURS / CONTENTS

Raksti / Articles

https://doi.org/10.22364/bf.28.1.01
Ernesta Kazakėnaitė. Ieskats 1587. un 1615. gada perikopju krājumos: izmaiņas

Rakstā aplūkotas 1587. g. un 1615. g. Euangelia vnd Epiſtel veiktās izmaiņas. Secināts, ka EE1 un EE2 perikopju krājumi atšķiras, tomēr otro izdevumu uzskatīt par pilnīgi jaunu redakciju nevar. Lai gan izmaiņu skaits ir ievērojams, ir ļoti daudz tādu, ko nav iespējams kaut cik droši izskaidrot, un vairums no tām ir apšaubāmas, jo visdrīzāk uzskatāmas par neapzinātām maiņām, nevis labojumiem. EE2 pārmantotas arī EE1 raksturīgas kļūdas, kas liecina, ka jaunais teksts salikts, izmantojot manuskriptu, kas radies no EE1 drukātā teksta, nevis no kāda nezināma agrāka rokraksta.
Atslēgvārdi: latviešu perikopes, izmaiņas, 1587, 1615.
Keywords: Latvian pericopes, changes, 1587, 1615

https://doi.org/10.22364/bf.28.1.02
Rolandas Kregždys. Sūduvių knygelės etnomitologinė faktografija: aukojimo apeigų genezė ir tipologinė latrijos atitiktis lingvistiniu bei ikonografiniu aspektu                                                                        

Pasitelkiant lyginamąjį istorinį bei vidinės rekonstrukcijos, taip pat tipologinį ir analitinį aprašomąjį metodus, straipsnyje analizuojama Sūduvių knygelės (toliau – SK) ožio latrijos kilmė ir autentiškumas, pateikiama nauja žynio pr. WurschaytoBorsskayto (S. Grunau), jtv. Wourschkaite A(p) ir kitų SK nuorašų šio hieronimo variantų etimologinė raida. Analitinė vakarų baltų sakralinių apeigų eksplikacija pirmą kartą argumentuojama išlikusių 2-ų autentiškų šio vakarų baltų etnokultūros šaltinio nuorašų piešinių faktografija, kurių ikonografinė informacija, ne pilnai perteikta ar mistifikuota Jeronimo Maleckio parengtos kompiliacijos ir jos perspaudų graviūrose, yra ypatingos svarbos, suponuojanti ne tik įvardytų apeigų autentiškųjų elementų išskyrimą, bet ir paties veikalo sakralinės informacijos verifikaciją.
Raktiniai žodžiai: Sūduvių knygelė; Simono Grunau Preussishe Chronik; caper emissarius, Azazelis; pr. Wurschayto, Borsskayto; jtv. Wourschkaite; etimologija; ikonografija.
Keywords:Yatvigian Book; Preussishe Chronik by Simon Grunau; caper emissarius, Azazel; OPr. Wurschayto, Borsskayto; Yatv. Wourschkaite; etymology; iconography.

https://doi.org/10.22364/bf.28.1.03
Sanita Lazdiņa. „Lai wishful thinking rezultātā būtu viena pilsēta“– naratīvs par dzīvi starp diviem laikmetiem Valkas-Valgas dvīņu pilsētā                                                                                                

Raksts ir balstīts uz pētījumu, kurš Latvijas un Igaunijas pierobežas pilsētās Valkā un Valgā tika veikts 2014.–2015. gadā, lai izzinātu valodu lietojumu gan publiskajā telpā (lingvistiskā ainava), gan iedzīvotāju mutvārdu saziņā (īpaši – starp Valgas un Valkas pusē dzīvojošajiem igauņiem, latviešiem un krieviem), kā arī – lai pētītu abās pusēs dzīvojošo cilvēku pierobežas stāstus. Šajā rakstā ir izvēlēta tieši šo stāstu (naratīva) analīze, iedziļinoties stāstu saturā (kas ir bijuši tie izšķirošie pagrieziena punkti, kas visvairāk ietekmējuši stāstītāja dzīvi), paša stāstītāja reprezentācijā citiem (kāda un kā tiek uzsvērta runātāja identitāte) un stāstījuma noformējumā (naratīva aktā). Raksta nosaukumā ir pieteikti pētījuma galvenie jautājumi: kā stāstītāja stāsti atspoguļo translokalitāti dažādos dzīves posmos (konkrētās stāstītājas kontekstā – arī dažādās politiskajās iekārtās) un vai translokalitāte izpaužas arī valodā, proti, kurās situācijās un kāpēc notiek koda maiņa. Rakstā ir 4 nodaļas un secinājumi: pētījums sākas ar ievadu, kam seko otrā nodaļa – neliels vēsturisks ieskats par Valkas un Valgas kā vienas pilsētas pastāvēšanu līdz divu neatkarīgu Latvijas un Igaunijas valstu dibināšanai, par robežu izveidošanu un atcelšanu, robežkontroli dažādos 20.–21. gs. laika posmos. Trešajā nodaļā ir izklāstīta pētījuma metodoloģija, proti, naratīva jēdziens un naratīva analīzes struktūra, naratīva interpretācijā lietotie jēdzieni (translokalitāte, kodu variēšana, deiktiskās norādes). Teorētiskajā daļā pieteiktā naratīva analīzes struktūra ir ņemta par pamatu ceturtās nodaļas izkārtojumam, proti, tajā atsevišķi ir raksturoti visi trīs struktūras komponenti: pats stāsts, stāstītājs un stāstījums. Raksta noslēgumā ir doti būtiskākie secinājumi, kas izriet no pētījuma.
Atslēgvārdi: Valka-Valga, translokalitāte, naratīva analīze, kodu variēšana.
Keywords: Valka-Valga, translocality, narrative analysis, translanguaging

https://doi.org/10.22364/bf.28.1.04
Rita Miliūnaitė. Lūžis valstybinės lietuvių kalbos normų priežiūros sistemoje

Straipsnyje supažindinama su Valstybinės lietuvių kalbos komisijos 2019 m. sausio 31 d. nutarimu, kuris žymi ryškų pokytį valstybinėje lietuvių kalbos normų priežiūros sistemoje. Šiuo nutarimu buvo panaikintas teisinis vieno šios priežiūros sistemos instrumento – Didžiųjų kalbos klaidų sąrašo – statusas. Neliko nuo 1992 m. buvusios įteisintos galimybės tam tikrais atvejais skirti administracines nuobaudas už viešosios bendrinės lietuvių kalbos leksikos ir gramatikos normų pažeidimus.
Aptariamos Didžiųjų kalbos klaidų sąrašo atsiradimo aplinkybės, apibūdinamas jo turinys, atskleidžiamos priežastys, nulėmusios šio sąrašo statuso pakeitimą, parodomos šį sprendimą lydinčios visuomenės reakcijos, taip pat aptariama galima tolesnė lietuvių kalbos priežiūros sistemos raidos kryptis.
Esminiai žodžiai: kalbos politika, bendrinė kalba, kalbos normos, kalbos klaidos.
Keywords: language policy, standard language, language norms, language mistakes.

https://doi.org/10.22364/bf.28.1.05
Juozas Pabrėža. The Past and Present of the Samogitian Language                                                        

The article discusses a relationship between two terms – the Samogitian language and Samogitian dialect. The present paper argues that there is the Samogitian language with three distinct dialects (North Samogitian or Dounininkai, South Samogitian or Dūnininkai, west Samogitian or Donininkai), North Samogitian Telšiškiai and Kretingiškiai, South Samogitian Varniškiai and Raseiniškiai subdialects and a lot of smaller speeches and sub-speeches. The author identifies the most salient signs of identity of the Samogitian language and proofs of its status as a language.
Keywords: the Samogitian language, dialects, identity.
Atslēgvārdi: žemaišu valoda, izloksnes, identitāte

https://doi.org/10.22364/bf.28.1.06
Alma Ragauskaitė. Lietuviškos kilmės asmenvardžiai seniausioje Lietuvoje 1599–1621 metų Joniškio krikšto metrikų knygoje

Vieni vertingiausių XVIXVIII a. lietuvių istorinės antroponimijos dokumentų yra bažnytinės (krikšto, jungtuvių, mirties) registracijos knygos ir kt. to meto istorijos šaltiniai. Ypač dėmesį patraukė chronologiniu aspektu unikali, kaip dabar žinoma seniausia Lietuvoje, Joniškio parapijos 15991621 m. krikšto metrikų knyga. Šiame straipsnyje analizuojami 187 šios parapijos kaimų gyventojų lietuviškos kilmės asmenvardžiai. Iš jų rekonstruota 112 skirtingų asmenvardžių formų. Tarp jų lietuvių senųjų dvikamienių antroponimų – 36 (32 % visų atkurtų), dvikamienių asmenvardžių trumpinių bei jų priesaginių vedinių – 19 (17 %), pravardinės kilmės antroponimų – 57 (51 %). Sugretinus 112 atkurtų asmenvardžių formų su dabartinėmis lietuvių pavardėmis, pastebėta, jog 46 (41 %) funkcionuoja ir šiandien. Didesnė dalis, t. y. 62 (55 % visų atstatytų), turi tos pačios kilmės, tik skirtingos darybos atitikmenis tarp dabartinių pavardžių. Likusiųjų 4 (4 %) nėra šių dienų vardyne.
Raktiniai žodžiai: Joniškis, krikšto metrikų knyga, istorinė antroponimika, istorinis asmenvardis, kilmė.
Keywords: Joniškis, baptismal register, historical anthroponymy, historical personal name, origin.

Arhīvu materiāli / Archive Materials

https://doi.org/10.22364/bf.28.1.07
Anna Vagale. Aulejas izloksnes fonetika un vārdu atvasināšana

Ar šo rakstu tiek turpināta Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu valodniecības katedras arhīva materiālu publicēšana. Darba autore Latvijas Universitātes baltu valodniecības studente no Krāslavas pagasta Mateļiem Anna Vagale (1912–2006) studijas sākusi 1931. gadā, bet beigusi 1957. gadā. Par Aulejas izloksni plašāku publikāciju līdz šim nav, autores sniegtais materiāls salīdzināts ar ziņām par šā apvidus izloksnēm. Autore labi pazīnusi gan savu, gan kaimiņu izloksni, vairākos gadījumos koriģējusi līdzšinējos valodnieku atzinumus. Darba vērtība ir arī tā, ka tajā iekļautie piemēri un teksts attiecināmi uz Latvijas situāciju pirms Otrā pasaules kara.
Atslēgvārdi: Auleja, fonētika, vokālisms, konsonantisms.
Keywords: Auleja, phonology, vowels, consonants.

Hronika / Chronicle

https://doi.org/10.22364/bf.28.1.08
Pēteris Vanags. Seminārs Latviešu raksti un raksti Latvijā 16.–19. gadsimtā – pētniecības aktualitātes un problēmas,2019. gada 11. janvārī 

Rakstā īsumā atreferēts kārtējais 2019. gada 11. janvārī Rīgā notikušais latviešu senajiem rakstiem veltītais seminārs „Latviešu raksti un raksti Latvijā 16.–19. gadsimtā – pētniecības aktualitātes un problēmas”. Referāti bija veltīti galvenokārt 17. un 19. gs. avotiem un autoriem – pirmajiem perikopju izdevumiem, G. Mancelim, K. Fīrekeram, E. Glikam, E. Lopenovem, kā arī valodas parādībām šais avotos: rakstībai, leksikai, vārddarināšanai, semantikai, gramatikai. Citos referātos aplūkots Latviešu literarās biedrības devums latviešu valodas normēšanā, kā arī ērģemes pagasta Turnas ezera grupas nosaukumu problemātika.
Atslēgvārdi: latviešu rakstu valodas vēsture, ortogrāfija, gramatika, semantika.
Keywords: history of written Latvian, orthography, grammar, semantics.

https://doi.org/10.22364/bf.28.1.09
Rainer Eckert. Kleine Schriften von Prof. Rainer Eckert

Die Publikation vereint drei Texte des bekannten deutschen baltischen Professors Rainer Eckert. Die erste ist eine autobiografische Skizze, "Die beiden Eckert-Zwillinge aus Hasel", die Kindheitserinnerungen sowie eine kurze Beschreibung seines weiteren Lebens wiedergibt. Im zweiten Artikel veröffentlicht R. Eckert den Bericht über die Sitzung der Balto-slawischen Kommission beim Internationalen Slawistenkomitee von Prof. Dr. Karl Gutschmidt (1968) mit seinen Kommentaren. Die dritte Veröffentlichung ist der Zweite Nachtrag zur Gesamtbibliographie von Prof. Dr. Rainer Eckert.
Schlüsselwörter: Rainer Eckert, Erinnerungen, die balto-slawische Kommision beim Internationalen Slawistenkomitee, Bibliographie.
Atslēgvārdi: Rainers Ekerts, atmiņas, Starptautiskās slavistu komitejas Baltu–slāvu komisija, bibliogrāfija.