LU konferenceZinātniskā darba kvalitāti apliecina gan teksta saturs, gan citēšanas kultūra, konsekventa atsauču un bibliogrāfisko norāžu saraksta noformēšana – precīzs autoru uzvārdu, institūciju nosaukumu un avotu bibliogrāfisko datu pieraksts, kā arī konsekventa pieturzīmju un citu tehnisko zīmju lietošana.
Atsauce ir īsa norāde uz izmantoto avotu. Tā ļauj identificēt avotu un, ja nepieciešams, norāda izmantotās informācijas atrašanās vietu tajā. Atkarībā no izvēlētā stila atsauci tekstā var norādīt iekavās, ar numuru vai ar piezīmes numuru. Atsauci pievieno citātam, pārfrāzējumam, datiem vai citai no avota pārņemtai informācijai.
Bibliogrāfiskā norāde ir noteiktā stilā veidots izmantotā avota apraksts, kas ļauj avotu identificēt un izvērsti to raksturo. Norādes parasti kārto raksta vai visa darba beigās saraksta veidā. Bibliogrāfisko norāžu saraksts atklāj pētījumā izmantoto avotu bāzi un var noderēt turpmākiem pētījumiem.
LU Akadēmiskais apgāds respektē autoru izvēlēto atsauču un bibliogrāfisko norāžu stilu, ja tas visā darbā vai darbu kopā ievērots precīzi un konsekventi.
Pirms manuskripta iesniegšanas jāpārbauda:
- vai visi tekstā citētie avoti ir iekļauti literatūras un avotu sarakstā;
- vai visi sarakstā iekļautie avoti ir citēti tekstā;
- vai ieraksti visā manuskriptā noformēti vienoti;
- vai bibliogrāfiskajos ierakstos norādītās saites uz tīmekļlapām darbojas.
Plašāk izmantotie atsauču un bibliogrāfisko norāžu stili: Hārvarda stils; APA stils; MLA stils; Čikāgas stils.
Manuskriptā drīkst izmantot arī LU Akadēmiskā apgāda 2005. gada metodiskajā līdzeklī aprakstīto bibliogrāfisko norāžu sistēmu, ja tā konsekventi ievērota visā manuskriptā. Plašāk sk.: B. Mūze, D. Pakalna, I. Kalniņa. Bibliogrāfiskās norādes un atsauces: metodiskais līdzeklis. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005.