Nacionālie partizāni vai nelegālisti? Haralda Ģederta grupas dalībnieku piemērs Valmieras un Valkas rajonā (1946–1955) [PDF]

Reinis Ratnieks
Mg. hist., Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes doktorants

ANOTĀCIJA
Rakstā aplūkotas problēmas līdzšinējos mēģinājumos Latvijas historiogrāfijā definēt nacionālās bruņotās pretošanās kustības dalībniekus. To akcentēšanai izmantota ar nacionālās pretošanās kustību saistītas personu grupas piemērs, kuras darbība nav uzskatāma par nacionālo pretošanos. Temata izpētes rezultātā var secināt, ka līdz šim Latvijas historiogrāfijā izvirzītajās definīcijās nacionālās bruņotās pretošanās kustības dalībnieka jēdziens ir skaidrots nepilnīgi. Ar definīcijas problēmu zināmā mērā saistīts statusa un būtības jautājums, proti, atsevišķos gadījumos konstatējamā atšķirība starp personas formālu piederību nacionālās pretošanās kustībai un šīs personas motivāciju dalībai tajā, kas varēja būt nesaistīta ar kustības mērķi.

Atslēgvārdi: nacionālā pretošanās kustība, nacionālie partizāni, nelegālisti, historiogrāfija, kriminālnoziegumi

Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi VII (2021) ♦ 231.–243. lpp. ♦ https://doi.org/10.22364/jvzl.07.18


National Partisans or Illegals: the Example of Haralds Ģederts Group in Valmiera and Valka District (1946–1955) [PDF]

Reinis Ratnieks
MA in History, PhD student at the Faculty of History and Philosophy, University of Latvia

ABSTRACT
The article discusses the problems in attempts to define the participants of the national armed resistance movement in Latvian historiography by viewing an example of a group of persons related to the national resistance movement, whose activities were not part of the national resistance efforts. As a result of the research, it can be concluded that, so far, the proposed definitions in Latvian historiography do not give a sufficient explanation regarding the members of the national armed resistance movement. The question of status and actual motives is, to some extent, related to the problem of definition. Namely, in some cases, there is a difference between a person’s formal affiliation with a national resistance movement and his actual motivation to participate in it, which may be unrelated to the movement’s aim.

Keywords: national resistance movement, national partisans, illegals, historiography, criminal offenses

The Scholarly Readings of Young Historians VII (2021) ♦ pp. 231-243♦ https://doi.org/10.22364/jvzl.07.18