LU konferencehttps://doi.org/10.22364/ctbva.26.01 | 18-28 | PDF
Cilvēka cieņa, vienlīdzība, iekļaujoša sabiedrība
Human dignity, equality, inclusive society
Sanita Osipova
https://orcid.org/0000-0001-8508-0799
Web of Science Researcher ID: AHA-5779-2022
Kopsavilkums. Latvijas sabiedrībai pēdējos gadu desmitos ir bijis jāmaina priekšstats par daudziem jautājumiem, jo okupācijas laikā sabiedrības prātos ar propagandas palīdzību padomju varas nostiprinātie priekšstati neatbilst mūsdienu Eiropas kopējām vērtībām. Šādi priekšstati visupirms ir izpratne par ikviena cilvēka vērtību, cilvēka cieņu un tas, cik tālu valsts drīkst iejaukties cilvēka tiesībās uz pašnoteikšanos un vienlīdzību. Turklāt pēdējos gados visā Eiropā ir būtiski mainījusies izpratne par to, kam pienākas līdztiesība. Līdztiesīgo lokā tikušas iekļautas arī personas, kas pieder grupām, kuras sabiedrība iepriekš ir marginalizējusi kā “nenormālas”. XXI gadsimtā Eiropas valstis ir nonākušas pie prasībām pēc humānām ārstniecības metodēm, kā arī aktualizēts ir jautājums par mentāli slimu personu tiesībām, visupirms tiesībām uz privātautonomiju, proti, cik tālu mentāli slima persona ir tiesīga lemt par savu dzīvi, tostarp būt informēta par ārstniecības gaitu un pieņemt lēmumus par savas veselības aprūpi.
Atslēgvārdi: cilvēka cieņa, personas privātautonomija veselības aprūpē, personas ar garīgu invaliditāti lemtspēja.
Summary. Latvian society has had to change its perception of many issues in recent decades, as the ideas that were reinforced in the minds of the public during the occupation by the Soviet propaganda do not correspond to the common values of modern Europe. These are, first and foremost, the understanding of the value of every human being, human dignity and the extent to which the state may interfere with the human right to self-determination and equality. Moreover, in recent years, perceptions of who is entitled to equality have changed significantly across Europe. Equality has been extended to include people belonging to groups previously marginalised by society as ‘abnormal’. In the 21st century, European countries have come to demand humane methods of treatment, and the rights of the mentally ill have been questioned, in particular the right to privacy, i.e. the extent to which a mentally ill person has the right to make decisions about their own life, including being informed about their treatment and making decisions about their own healthcare.
Keywords: human dignity, protection of privacy in health care, mental capacity of persons with mental disability.
Cilvēktiesībās balstīta veselības aprūpe cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem. Solvita Olsena (sast.). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2026. 278 lpp.