Akadēmiskais centrsValoda: nozīme un forma / Language: Meaning and Form 14, 2023, 91–110. [PDF]
https://doi.org/10.22364/vnf.14.07
Productivity of prefixation: A case of Lithuanian prefixes nu-, pri-, į- and iš-
Samanta Kietytė
Department of Lithuanian Language
Institute of Applied Linguistics
Faculty of Philology, Vilnius University
Universiteto St. 5, LT-01513 Vilnius, Lithuania
E-mail: samanta.kietyte@flf.stud.vu.lt
The aim of this paper is to measure the productivity of four distinct morphological constructions – verbal derivatives with prefixes nu-, pri-, į- and iš-. It is measured in quantitative way, employing the calculation methods of Harald Baayen (e.g., 2009). The primary foundations of these measurements are the so-called hapax legomena or simply hapaxes. The data for the investigation was gathered from morphologically lemmatized corpus “LithuanianWaC v2”. The analysis reveals that the prefix iš- is the most productive prefix in terms of realized and expanding productivity, and nu- – in terms of potential. The analysis raises a question – what factors could possibly explain, why constructions with one prefix are more productive compared to others? This leads to a partly confirmed hypothesis that suggests a correlation between productivity and the number of meanings associated with each prefix.
However, this investigation extends beyond mere quantitative measurements. Hapaxes were categorized on the basis of their meanings. This categorization aimed to identify the most productive semantic models. Meanings were identified using cognitive analysis of semantics associated with these prefixes. Categorization shows that the most productive ones are prototypical spatial meanings, as well as those meanings which are based on metaphors including CONTAINER as a source domain. Furthermore, this paper raises discussion about the nature of hapaxes – which part of them is real neologisms and which is just rarely used lexemes, and what are the tendencies and motivation of prefixal neologisms’ usage.
Keywords: prefixes; productivity in language; cognitive semantics; conceptual metaphors; derivative morphology.
Prefiksācijas produktivitāte: lietuviešu valodas prefiksu nu-, pri-, į- un iš- piemērs
Raksta mērķis ir izmērīt četru morfoloģisko konstrukciju – verbālo derivātu ar priedēkļiem nu-, pri-, į- un iš- –produktivitāti. Produktivitāte tika aprēķināta, izmantojot Haralda Bājena metodi, kurā izšķir trīs rādītāju veidus: realizēto, ekspansīvo un potenciālo produktivitāti (Baayen 2009). Galvenais šo mērījumu pamats ir t. s. hapax legomena – vārdu skaits, kas attiecīgajā morfoloģiskajā kategorijā sastopami tikai vienu reizi korpusā. Dati pētījumam tika iegūti no morfoloģiski anotētā korpusa „LithuanianWaC v2”. Analīze liecina, ka priedēklis iš- ir visproduktīvākais realizētās un ekspansīvās produktivitātes ziņā, bet nu- – potenciālās produktivitātes ziņā. Šī analīze rada jautājumu – kādi faktori varētu izskaidrot, kāpēc konstrukcijas ar vienu priedēkli ir produktīvākas par citām? Tā rezultātā daļēji apstiprinās hipotēze, ka produktivitāte korelē ar katra prefiksa nozīmju skaitu.
Tomēr šis pētījums neaprobežojas tikai ar kvantitatīviem mērījumiem. Iegūtie hapaksi tika analizēti arī kvalitatīvā veidā. Katra priedēkļa tikai vienu reizi lietotie atvasinājumi tika kategorizēti pēc nozīmes, lai noskaidrotu, kuri semantiskie modeļi ir visproduktīvākie. Nozīmes tika identificētas, izmantojot kognitīvo šo priedēkļu semantikas analīzi. Kategorizācija liecina, ka visproduktīvākās ir prototipiskas telpiskās nozīmes, kā arī tās nozīmes, kas balstās uz metaforām ar TILPĪBU kā sākotnes domēnu. Šis raksts arī rosina diskusiju par hapaksiem – kura daļa no tiem ir īsti neoloģismi un kura tikai reti lietotas leksēmas, kā arī kādas ir priedēkļu neoloģismu lietošanas tendences un motivācija.
Atslēgvārdi: priedēkļi; produktivitāte valodā; kognitīvā semantika; konceptuālās metaforas; vārddarināšana.
Rakstam ir Creative Commons Attiecinājuma 4.0 Starptautiskā licence (CC BY 4.0) /
This article is licensed under the Creative Commons Attribution 4.0 International License (CC BY 4.0) (https://creativecommons.org/licenses/by/4.0/)