Baltu filoloģija XXVI (2) 2017

Baltu filoloģija ir recenzējams izdevums ar starptautisku redakcijas kolēģiju. Visus iesniegtos rakstus pirms to publicēšanas recenzenti novērtē un akceptē / Baltu filoloģija is a fully refereed journal with an international panel of referees. All articles submitted are assessed by our referees before being accepted for publication.
Redaktors / Editor: Pēteris Vanags (Latvijas Universitāte, Stockholms universitet)
Redaktora vietnieki / Associate Editors: Lidija Leikuma, Edmundas Trumpa (Latvijas Universitāte)

ISSN 1691-0036
doi.org/10.22364/bf.26.2

Redakcijas adrese / Editorial Address
Baltu valodniecības katedra Humanitāro zinātņu fakultāte
Latvijas Universitāte, Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050, Latvia
e-pasts: pvanags@latnet.lv

Baltu filoloģija XXVI (2) 2017 (PDF)

Raksti – Articles 

Ernesta KAZAKĖNAITĖ. Izmaiņas Georga Manceļa 1631. g. un 1644. g. Lettisch Vade mecum perikopju daļā 

Rakstā aplūkotas Georga Manceļa 1631. g. un 1644. g. Lettisch Vade mecum perikopju krājumā veiktas izmaiņas. Secināts, ka LVM1 un LVM2 atšķiras, tomēr sistemātiskāki labojumi vērojami tikai visbiežākajos izmaiņu tipos – rakstībā, morfoloģijā un vēl sintaksē (prievārdu pārvaldāmo locījumu maiņa). Pēc dažām izmaiņām var spriest arī par LVM2 sagatavošanas principiem, proti, par korektora klātbūtni, labošanu, salīdzinot LVM ar Bībeles tulkojumu vācu valodā, LVM2 gatavošanu, nevis autoram pārrakstot visu tekstu no jauna, bet labojumus ievietojot attiecīgā vārda virspusē vai blakām, utt.
Atslēgvārdi: Georgs Mancelis; Lettisch Vade mecum; perikopes; labojumi
Keywords: Georg Mancelius, Lettisch Vade mecum, pericopes, changes

Rolandas KREGŽDYS. Sūduvių knygelės etnomitologinė faktografija: mitonimų Deywoty Zudwity, Ockopirmus etimologinė raida ir semantinė transformacija

Pasitelkiant lyginamąjį istorinį bei vidinės rekonstrukcijos, o taip pat tipologinį ir analitinį aprašomąjį metodus, straipsnyje analizuojama XVI a. vakarų baltų etnomitologijos šaltinio Sūduvių knygelė 2-ų mitonimų Deywoty Zudwity ir Ockopirmus etimologinė raida.
Raktažodžiai: Sūduvių knygelė; teonimas, mitonimas; Deywoty Zudwity; Ockopirmus; etimologija
Keywords: Yatvigian Book; theonym, mythonym; Deywoty Zudwity; Ockopirmus; etymology

Loreta VAIČIULYTĖ-SEMĖNIENĖ. Kartu, drauge dabartinėje lietuvių (rašto) kalboje

Šio straipsnio objektas – prieveiksmiai kartu, drauge, vartojami dabartinėje (rašto) kalboje. Dabartinės lietuvių kalbos tekstyno (DLKT) medžiagos pagrindu kalbama apie kartu, drauge daugiafunkciškumą: jie žymi grynąsias ir sinkretines reikšmes, vartojami kaip labiau desemantizuoti. Pagal jų pagrindinę – kiekio (kiek?) – reikšmę, koreliuojančią su kuopinio daiktavardžio draugė ‘būrys, krūva’, skaičių verbalizuojantys kartu, drauge yra kiekio (kuopiniai) prieveiksmiai, sakinio arba junginio lygmeniu aktualizuojantys nedalomos visumos – vienio reikšmę. Semantiškai kuopiniai drauge, kartu susiję su predikato argumentu (argumentais) (ir) arba pačiu predikatu. Tyrimas parodė, kad drauge, kartu žymi sakinio branduolio arba periferijos funkcijas: eina (pirminiu, antriniu) predikatyvu, predikato (tarinio) (kokybės, kiekio), sakinio (laiko) aplinkybe ar diskurso žymekliu.
Raktažodžiai: prieveiksmis, dalelytė, drauge, kartu funkcijos
Keywords: adverb, particle, functions of drauge, kartu 

Jolanta WIŚNIOCH. Darbības vārdu īstenības izteiksmes tagadnes un pagātnes dsk. 1. un 2. personas galotņu -am, -at un -ahm, -aht lietojums 17. gs. latviešu rakstu valodā

Rakstā, balstoties seno latviešu tekstu korpusa materiālos, tiek apskatītas verbu indikatīva tagadnes un pagātnes daudzskaitļa 1. un 2. personas galotņu -am, -at, resp. -ahm, -aht lietojums 17. gs. latviešu rakstu valodā. Salīdzinājumam analizēta arī fonētiski līdzīgu nenoteiksmes formu galotņu rakstība tais pašos avotos. Pētījuma mērķis ir pārbaudīt, vai: 17. gs. rakstu pieminekļos sastopami dažādi 1. un 2. personas galotņu rakstības varianti; 17. gs. rakstībā tiek šķirtas tagadnes un pagātnes formu galotnes; potenciālās atšķirības galotņu lietojumā var būt pamats 17. gs. tekstu dalījumam grupās; ir atšķirības nenoteiksmes formu galotņu rakstībā; Gliks seko citu autoru paraugam vai izstrādā jaunu rakstības sistēmu; -h- var tikt uzskatīts par vokālisma garuma apzīmētāju.
Atslēgvārdi: latviešu ortogrāfija, verbs, Georgs Mancelis, Kristofors Fīrekers, Ernsts Gliks
Keywords: Latvian orthography, verb, Georg Mancelius, Christophor Fürecker, Ernst Glück 

Hronika – Chronicle 

Noslēdzies latgalistikas konferenču cikls (2014–2017) (Lidija Leikuma, Ilga Šuplinska)

Rakstā aplūkotas vairākas latgalistikas konferences, kas notikušas 2014.–2017. gadā: 7. starptautiskā latgalistikas konference „Krustpunkti pierobežas kultūrā, valodā, vēsturē“ notika Rēzeknē 2014. gada 21.–23. novembrī; 8. konference notika 2015. gada 28.–31. oktobrī Viļņas Universitātē XII baltistu kongresa ietvaros kā Latgalistikas sekcija un sekcija „Globalizācija un reģionālisms – valodu un kultūru mijiedarbības glokālais raksturs“; 9. konference, veltīta sabiedriskā darbinieka, politiķa un publicista Franča Kempa 140 gadu atcerei, notika 2016. gada 30. novembrī–1. decembrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā; 10. starptautiskā latgalistikas konference „Myusu dīnu latgalīšu volūda“ notika 2017. gada 30. novembrī–1. decembrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā. Tā bija veltīta mūsdienu latgaliešu rakstības pirmās normatīvās apspriedes 110 gadu jubilejai un pašreizējo rakstības nosacījumu desmitgadei.
Atslēgvārdi: latgalistika, latgaliešu valoda, konference
Keywords: latgalistics, Latgalian, conference 

In memoriam – Obituaries 

Aina Blinkena (1929–2017) (Laimute Balode)

Raksts veltīts akadēmiķes valodnieces Ainas Blinkenas (1928-2017) piemiņai. Tajā īsi raksturota viņas dzīve, ieguldījums latviešu valodniecībā, personiskās īpašības. 
Atslēgvārdi: Aina Blinkena
Keywords: Aina Blinkena

Ainas Blinkenas devums latviešu valodas vēstures izpētē (Anna Frīdenberga, Pēteris Vanags)

Raksts veltīts valodnieces Ainas Blinkenas (1928-2017) ieguldījumam latviešu valodas vēsturē. Tajā aplūkoti viņas raksti, kuros analizēta latviešu literārās valodas vēstures problemātika, sākot ar 16. gs., līdz pat mūsdienām. Valodniece pievērsusies leksikas, morfoloģijas, vārddarināšanas, interpunkcijas jautājumiem. Citos rakstos aplūkots atsevišķu personību (Ata Kronvalda, Krišjāņa Valdemāra, Krišjāņa Barona u.c.) devums latviešu rakstu valodas izveidē. A. Blinkena apcerējusi arī dažādus latviešu valodas vēsturē nozīmīgus notikumus, piemēram, jaunās ortogrāfijas izveidi, valsts valodas statusa atgūšanu u.c.
Atslēgvārdi: Aina Blinkena, latviešu rakstu valodas vēsture, pareizrakstība, vārddarināšana
Keywords: Aina Blinkena, history of written Latvian, orthography, word-formation

Inta Freimane (1933–2017) (Andra Kalnača, Ilze Lokmane, Inta Urbanoviča)

Raksts veltīts valodnieces Intas Freimanes (1933-2017) piemiņai. Tajā īsi raksturota viņas dzīve, ieguldījums latviešu valodniecībā, personiskās īpašības.
Atslēgvārdi: Inta Freimane, valodas kultūra, sintakse
Keywords: Inta Freimane, language culture, syntax

Funkcionālā strukturālisma idejas Intas Freimanes pētījumos (Inta Urbanoviča)

Raksts veltīts habilitētās filoloģijas doktores Latvijas Universitātes emeritētās profesores Intas Freimanes devumam latviešu valodniecībā. Uzmanība pievērsta tām viņas idejām, kas saistāmas ar funkcionālo strukturālismu, – valodas sistēmiskajai izpratnei, valodas līmeņu teorijai, sintagmatiskajām un paradigmatiskajām attieksmēm valodā, valodas funkcionalitātei un valodas līdzekļu aprites modelim, kā arī valodas elementu klasifikācijas principiem. Raksta pamatā izmantoti citāti no profesores pētījumiem.
Atslēgvārdi: Inta Freimane, funkcionālais strukturālisms, valodas līmenis, valodas sistēma, valodas sistēmas elementi
Keywords: Inta Freimane, functional structuralism, language level, language system, units of language system