Academic Centre
Baltu filoloģija ir recenzējams izdevums ar starptautisku redakcijas kolēģiju / Baltu filoloģija is a fully refereed journal with an international panel of referees.
Redaktors / Editor: Pēteris Vanags (Latvijas Universitāte, Stockholms universitet)
Redaktora vietnieki / Associate Editors: Lidija Leikuma, Edmundas Trumpa (Latvijas Universitāte)
ISSN 1691-0036
http://doi.org/10.22364/bf
Redakcijas adrese / Editorial Address
Baltu valodniecības katedra Humanitāro zinātņu fakultāte
Latvijas Universitāte, Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050, Latvia
e-pasts: pvanags@latnet.lv
Baltu filoloģija XXIX (2) 2020 (PDF)
http://doi.org/10.22364/bf.29.2
SATURS / CONTENTS
Raksti / Articles
https://doi.org/10.22364/bf.29.2.01
Everita ANDRONOVA. Georgs Dreselis (1654–1698) un viņa „Swähta Bährno=Mahziba“ (1682) Georga Manceļa valodas fonā
G. Dreseļa tulkotā 63 lappušu garā 1682. g. katehisma „Svēta bērnu mācība“ (pieejams http://www.korpuss.lv/senie/static/Dres1682_SBM.html) tekstu varētu uzskatīt par G. Manceļa rediģētā katehisma „maģistrāles“ turpinātāju. G. Manceļa rakstu valodas ietekme vērojama gan ortogrāfijā, gan lokāmo un nelokāmo vārdšķiru lietojumā. Domājams, ka 1631. g. un 1643. g. rokasgrāmatas katehisma teksts (iespējams, arī šobrīd pazudušais 1671. g. Vidzemes luterāņu rokasgrāmatas izdevums) ir bijis G. Dreselim pa rokai, „Svētu bērnu mācību“ tulkojot. Taču drošam apgalvojumam vēl izpētāmi arī citi 17. gs. 2. puses katehismu izdevumi (piem., 1685. g. Vidzemes luterāņu rokasgrāmatā iekļautais katehisms).
Atslēgvārdi: latviešu valodas vēsture, 17. gs. rakstu valodas pieminekļi, ortogrāfija, morfoloģija, Georgs Dreselis
Keywords: History of the Latvian language, written sources of the 17th c., orthography, morphology, Georg Dreszell
https://doi.org/10.22364/bf.29.2.02
Rick DERKSEN. On the Earliest Slavic Borrowings in East Baltic
A survey of the phonological and accentological evidence confirms that in general the early Latvian borrowings from East Slavic belong to an older layer than the early borrowings found in Lithuanian. The differences between the Latvian and the Lithuanian sound substitutions may to a certain extent mirror variation within the East Slavic donor language. It is likely that the oldest layer must be dated before the rise of the East Baltic tonal systems.
Keywords: language contact, lexical borrowing, Baltic languages, Proto-Slavic, accentology
https://doi.org/10.22364/bf.29.2.03
Ernesta KAZAKĖNAITĖ. Pasargā no visa jauna jeb latviešu tēvreize Sebastiāna Minstera kosmogrāfijas izdevumos
Rakstā analizēti visi pieejamie t. s. Hāzentētera tēvreizes teksti latviešu valodā, kas publicēti Sebastiana Minstera (MK) kosmogrāfijas izdevumos. Lai arī publikāciju skaita jautājums ir ļoti problemātisks, pēc pieejamās literatūras apskatīšanas un oriģināleksemplāru pārbaudes izdarīts secinājums, ka bija apmēram 37 MK publikācijas. 32 no tām tika atrasta latviešu tēvreize, kas šajā grāmatā pirmo reizi parādījās 1550. gadā, un atkārtota vēlākos vācu izdevumos un tulkojumos latīņu, franču un itāļu valodās līdz 1628. gadam. Latviešu tēvreizes rakstības kļūdu un izmaiņu tipoloģija parāda, ka daļa no tām ir raksturīgas MK izdevumiem noteiktā valodā. Tāpēc acīmredzami kļūst skaidras trīs tēvreizes teksta tradīcijas: 1) vācu, 2) latīņu un itāļu, kuru pamatā ir latīņu MK, kā arī 3) franču izdevumi.
Atslēgvārdi: latviešu tēvreize, Johans Hāzentēters, Sebastiāns Minsters, kosmogrāfija
Keywords: The Lord's Prayer in Latvian, Johann Hasentödter, Sebastian Münster, Cosmography
doi.org/10.22364/bf.29.2.04
Jūratė PAJĖDIENĖ. Sudėtiniai prijungiamieji laiko sakiniai šiaurės žemaičių tarmėje (remiantis XX a. II pusės paveldu)
Straipsnyje aptariamos Šiaurės vakarų žemaičių žodyno, A-O (Vanagienė, 2014) iliustracijose užfiksuotų sudėtinių prijungiamųjų laiko sakinių struktūrinės ir morfosintaksinės ypatybės, palyginimui pasitelkiant kituose šiaurės žemaičių kalbėjimo šaltiniuose – Taip šneka tirkšliškiai (Girdenis, 1996) ir Šiaurės žemaičiai telšiškiai (Pabrėža et. al., sud., 2013) – esančių laiko sakinių analizę (Pajėdienė, 2018).
Esminiai žodžiai: Šiaurės žemaičių tarmė, prieveiksminiai laiko sakiniai, prijungimo rodiklis, atliepiamasis žodis, poziciniai sakinio dėmenų modeliai
Keywords: The Northern Samogitian Dialect, subordinate clauses of time, an adverbial subordinator, a correlative word, structural models of clauses
https://doi.org/10.22364/bf.29.2.05
Steven YOUNG. The Baltic Verbal Roots *lV̄̆g-, *lV̄̆ź-
The present paper attempts to shed additional light on a number of etymologies proposed for various Baltic (and related Slavic) verbal bases of the shape *lV̄̆g-, *lV̄̆ź-. These include *leg-, *leź-, *lēg-, *lēź-, together with their ablaut derivatives, and reflect a range of meanings, among them ‘lie (down); abate, subside (of weather, emotions); thaw; flat; crawl; fall ill’.
Keywords: Baltic etymologies, corrupted forms, semantic nests, centum/satǝm reflexes
https://doi.org/10.22364/bf.29.2.06
Vilma ZUBAITIENĖ, Lina PLAUŠINAITYTĖ. Die Spuren handschriftlicher Wörterbücher in den gedruckten Wörterbüchern Kleinlitauens
Der Beitrag befasst sich mit den Spuren handschriftlicher Wörterbücher in der gedruckten deutsch-litauischen Lexikographie des 18. Jh.-s in Preußisch-Litauen. Im Einzelnen geht es um das “Littauisch=Deutsche und Deutsch=Littauische Lexicon” (1747) von Philipp Ruhig und das darauf basierende “Littauisch-Deutsche und Deutsch-Littauische Wörter-Buch” (1800) von Christian Gottlieb Mielcke. Beide Autoren deuten in den Wörterbuchvorworten die Verwendung handschriftlicher Quellen an, wobei Ruhig das nicht überlieferte lexikographische Material von Ernst Dicelius und Mielcke das Großwörterbuch von Brodowski (bis heute überliefert nur ein Teil der deutsch-litauischen Hälfte) namentlich nennen. Von den handschriftlichen Wörterbüchern werden die zu unterschiedlichem Grad miteinander verwobenen Handschriften „Lexicon Lithuanicum“ (Lex), „Clavis Germanico-Lithvana“ (C), das sog. Richter-Wörterbuch (Q), Krause-Wörterbuch (R) und der litauisch-deutsche Teil des Wörterbuchs von Jakob Brodowski (B) sowie das aus einigen Sekundärquellen rekonstruierte Material des mit der Handschrift Q eng verwandten Wörterbuchs Q1 (Staatsarchiv Königsberg Msc. 84 4°) herangezogen.
Schlüsselwörter: deutsch-litauische historische Lexikographie, gedruckte und handschriftliche Wörterbücher, Preußisch-Litauen, 18. Jahrhundert
https://doi.org/10.22364/bf.29.2.07
Pēteris VANAGS. Seminārs Latviešu raksti un raksti Latvijā 16.–19. gadsimtā – pētniecības aktualitātes un problēmas, 2020. gada 17. janvārī
Rakstā īsumā atreferēts desmitais 2020. gada 17. janvārī Rīgā notikušais latviešu senajiem rakstiem veltītais seminārs „Latviešu raksti un raksti Latvijā 16.–19. gadsimtā – pētniecības aktualitātes un problēmas”. Referātos tika aplūkoti 17.–19. gs. autoru – G. Manceļa, E. Glika, G. F. Stendera darbi un devums, kā arī valodas parādības dažādos šī perioda iespiestos un rokraksta avotos: rakstība, leksika, vārddarināšana, semantika, gramatika. Vairāki referenti pievērsās latgaliešu, kā arī lietuviešu seno rakstu pieminekļu pētniecības tematikai: ortogrāfijas, leksikogrāfijas un gramatiku vēstures problēmām.
Atslēgvārdi: latviešu rakstu valodas vēsture, latgaliešu rakstu valoda, lietuviešu valoda, ortogrāfija, gramatika, semantika
Keywords: history of written Latvian, Latgalian, Lithuanian, orthography, grammar, semantics