CONFERENCEhttps://doi.org/10.22364/ctbva.26.07 | 227-250 | PDF
Pieaugušu cilvēku ar ierobežotām spējām lēmumu pieņemšanas tiesiskais regulējums veselības aprūpē Igaunijā
The legal framework for decision-making in the health care of adults with impaired mental faculties in Estonia
Marī Amosa (Mari Amos)
Solvita Olsena
https://orcid.org/0000-0003-4540-3711
Kopsavilkums. Šajā rakstā iztirzāts veselības aprūpes lēmumu pieņemšanas tiesiskais regulējums Igaunijā gadījumos, kad pieaugušai personai ir ierobežotas lēmumu pieņemšanas spējas jeb ierobežota lemtspēja. Analizēts Igaunijā pastāvošais rīcībspējas ierobežošanas regulējums, tā civiltiesiskās sekas un aizbildņa iecelšanas kārtība gan materiālo, gan procesuālo tiesību ietvarā. Secīgi raksturota veselības aprūpes lēmumu pieņemšanas kārtība (arī psihiatrijā) gadījumos, kad personai ir noteikts rīcībspējas ierobežojums un kad personai faktiski trūkst spēju pieņemt lēmumus. Autores ir norādījušas, ka Igaunijā netiek regulētas to personu tiesības, kurām ir faktiski ierobežotas spējas un tāpēc ir nepieciešams atbalsts lēmumu pieņemšanā par dažādiem dzīves jautājumiem, arī par veselības aprūpi, un nav paredzēti risinājumi šādu personu aizsardzībai. Izvērtēts, kā Igaunijas Republikas tiesiskajā sistēmā tiek ievēroti starptautiskie cilvēktiesību standarti cilvēku ar invaliditāti aizsardzībai, īpašu uzmanību veltot ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktajiem standartiem kopumā un attiecībā uz lēmumu pieņemšanu veselības aprūpē. Nobeigumā ir sniegti juridisku un politisku reformu ieteikumi, kuras nepieciešamas, lai nodrošinātu pieaugušo cilvēku ar garīgiem traucējumiem, tostarp ar invaliditāti, tiesības patstāvīgi vai ar atbalstu pieņemt lēmumus par dažādiem veselības aprūpes jautājumiem.
Atslēgvārdi: pacienta tiesības, lēmumu pieņemšana, lemtspēja, garīgi traucējumi, informētā piekrišana, garīgās veselības aprūpe, rīcībspēja, piespiedu ārstēšana, Igaunija.
Summary. This article describes the legal framework for healthcare decision-making in Estonia in cases where an adult has limited capacity. The author analyses the existing regulation of limited capacity in Estonia, its civil consequences and the procedure for appointing a guardian under both substantive and procedural law, subsequently describing the procedures for making health care decisions, including in the field of psychiatry, in cases where a person has limited active capacity, and the legal framework in cases where a person is de facto incapable of making decisions. The author points out that Estonia does not regulate the decision-making of persons who have de facto limited capacity and therefore need assistance in making decisions on various life issues, including health care. Furthermore, the state does not provide solutions for the protection of such persons. The author shows how the existing legal system in Estonia respects international human rights standards for the protection of persons with disabilities, with a particular focus on the standards set out in the UN Convention on the Rights of Persons with Disabilities in general and concerning health care decision-making. The paper is concluded with recommendations for legal and policy reforms needed to ensure the rights of adults with mental disabilities, including intellectual disabilities, to make decisions independently or with support on a range of healthcare issues.
Keywords: patients’ rights, decision-making, capacity, mental disorders, informed consent, mental health care, active legal capacity, compulsory treatment, Estonia.
Cilvēktiesībās balstīta veselības aprūpe cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem. Solvita Olsena (sast.). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2026. 278 lpp.