Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Starpnozaru pētniecības centram pieci gadi[1]


Starpdisciplinaritāte, nozaru sinerģija, zināšanu pārnese, sadarbība, vērtību transformācijas un procesu analīzes raksturo 21. gadsimta akadēmisko darbību un zinātni kopumā. Zinātniskās bibliotēkas nav izņēmums, un tās meklē sev vispiemērotāko attīstības ceļu. Ierasti un reizē arī stabili augstskolu bibliotēku artava studijās un pētniecībā ir atbalsta funkciju veikšana – atvērtās piekļuves datu un atvērtās zinātnes analīze un popularizēšana, informatīvās un pētnieciskās bāzes veidošana un uzturēšana. Bet bibliotēkas ir arī vienas no senākajām izglītības un kultūras institūcijām. To pamatvērtības ir veidojušās gadsimtiem ilgi, bet formas un darbības intensitāte mainās līdz ar laikmeta attīstības tendencēm. Bibliotēku var uzskatīt par noteikta laikmeta kultūras un izglītības spoguli. Bibliotēkām, kuru pārziņā ir gadsimtiem senas kultūrvēsturiskas kolekcijas, paveras lielāka iespēja aktīvi iesaistīties kultūras mantojuma satura izpētē un starpdisciplinārajā pētniecībā. Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas sākums datējams ar 1524. gadu, kad ar Mārtiņa Lutera svētību tika izveidota Bibliotheca Rigensis. Tās krājumā glabājas Baltijas un Eiropas nozīmes kolekcijas: seno hroniku noraksti latīņu valodā; inkunābulas – pirmie iespiestie darbi līdz 1500. gadam, starp tām arī vecākā Latvijā saglabājusies inkunābula “Catholicon” un vienīgā pasaulē saglabājusies “Missale Viburgense”; UNESCO “Pasaules atmiņas” nacionālajā atmiņas reģistrā iekļautā Johana Kristofa Broces (1724–1823) kolekcija un seni rokraksti, kas datējami, sākot ar 10.–11. gadsimtu. Kopumā bibliotēkas krājumā ir vairāki simti retu grāmatu un rokrakstu. 1885. gadā dibinātā Misiņa bibliotēka ir lielākais un kultūrvēsturiski nozīmīgākais krājums letonikas un Baltijas pētniecībā, vecākā un pilnīgākā latviešu literatūras krātuve pasaulē.

Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Starpnozaru pētniecības centrs dibināts 2017. gada 29. maijā (LU Senāta lēmums Nr. 122), lai sekmētu starpdisciplināro pētniecību un veicinātu rakstītā kultūras mantojuma integrāciju akadēmiskajos procesos. Centra konceptuālo identitāti izsaka trīs jēdzieni, kuru izcelsme atrodama Antīkajā Grieķijā: phronesis (praktiska gudrība), praxis (teorijas īstenošana darbībā), paideia (izglītība sabiedrības labā), tādējādi iezīmējot globālu un vēsturisku dimensiju no zināšanu rašanās sākuma, kad zināšanas vēl netika dalītas nozarēs un to galvenā vērtība bija morālās stājas, pašpietiekamības stiprināšana un spēja zināšanas izmantot valsts un sabiedrības labā, līdz 21. gadsimta zinātņu tīklojumiem, vienojot atšķirīgu disciplīnu pētniekus kopīgu starpdisciplināru projektu īstenošanā. Līdz ar koncepta un tematiska jautājuma aplūkojumu veidojas sadarbības tīklojumi un kopīgi projekti. Starpnozaru pētniecības centrs meklē jaunas pētnieciskas pieejas, attīsta metodoloģiju un veic zinātnisko darbību. Piecu gadu darbības laikā centrs ir organizējis konferences un diskusijas, attīstījis starptautisko sadarbību, veidojis publikācijas, tajā skaitā starptautiski indeksētu ārzemju žurnālu speciālos numurus, dodot iespēju Latvijas pētniekiem savus darbus publicēt un iegūt starptautiski atzītu novērtējuma indeksu SCOPUS, Web of Science un citās datubāzēs.


Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Starpnozaru pētniecības centra darbība piecos gados (2017–2022) (PDF)

 

Five Years of Interdisciplinary Research Centre of Academic Library of the University of Latvia (2017–2022)


Interdisciplinarity encompasses long-standing principles created many centuries before, at the beginning of ancient culture, as well as actual research tendencies that stimulate the aspiration to seek more suitable ways of development. Many research problems transcend particular disciplines and demand efforts of researchers reflecting different perspectives. Interdisciplinary research requires a dialogue and mutual understanding among all interested parties, empathic communication and tolerance, as well as education based on competences and practical wisdom.

Interdisciplinarity resonates with three concepts of ancient philosophy: phronesis (practical wisdom); praxis (implementation of theory in practice); paideia (education) that have yielded an impulse for creation of visual and conceptual identity of the Interdisciplinary Research Centre of the Academic Library of the University of Latvia, established on 29 March 2017, by the decision of the Senate of the University of Latvia. The aim of the centre is to carry out research of the library’s collection from the perspective of interdisciplinary aspect, and to take an active part in the research work and academic processes interesting not only for humanities but also for other branches of knowledge – social sciences and life sciences. The collection of the Academic Library of the University of Latvia (established at the time of the Reformation – in 1524) guarantees access to materials of cultural heritage, containing two exclusive collections: the Misiņš Library – a collection for the Baltic studies, the most valuable and most complete collection of Latvian printed matter in the world; Bibliotheca Rigensis – a collection of rarities: medieval manuscripts, incunabulum, early print, the authentic materials, earliest of which date back to the 10th –11th century.

The Interdisciplinary Research Centre seeks new scientific approaches and develops methodologies. During its five years of operation, the centre has organized conferences and discussions, developed international collaboration, created publications, and managed special issues of international journals that are indexed in SCOPUS, Web of Science, and other databases.


The Interdisciplinary Research Centre of the Academic  Library of the University of Latvia in five years: from May 2017 to May 2022 (PDF)

   

[1]              Informācijai par Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Starpnozaru pētniecības centru izmantoti materiāli no publikācijas: Piektā starpdisciplinārā konference “Fragmentu pasaule”: konferences programma un tēzes. 2022. gada 17. maijs. Sast., ievada aut. I. Kivle. Rīga: LU Akadēmiskā bibliotēka, 2022.