Academic Centrehttps://doi.org/10.22364/lu.szk.4.rk.17 | 194-203 | PDF
Ukraiņu kazaki un Žečpospoļitas valdošās elites plāni Baltijas reģionā 1655.–1660. gada Poļu–zviedru kara priekšvakarā
The Ukrainian Cossacks and the Plans of the Ruling Elite of Rzeczpospolita in the Baltic Region on the Eve of the 1655–1660 Polish–Swedish War
Vitālijs Varnakovs
Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes doktora studiju programmas “Vēsture” students
Anotācija
1655. gada pavasarī starp Zviedrijas Karalisti un Žečpospoļitu aizsākās karš. Izmantojot iekšējo politisko nestabilitāti Polijas Karalistes zemēs, Zviedrijas karalim un kārtu sapulcei atklājās iespēja tikt pie kādreizējām Livonijas zemēm, vēloties pasludināt Baltijas jūru par “Zviedru ezeru”. Poļu historiogrāfijā šo karu ir pieņemts saukt par “zviedru plūdiem” (poļu val. potop szwedzki), kas norāda uz straujām zviedru armijas veiksmēm un postošiem karadarbības rezultātiem. Tomēr, neskatoties uz Zviedrijas uzbrucēja lomu karā, ir vairāki 17. gs. pirmavoti, kas liecina par poļu atzara Vāsu dinastijas ambīcijām attiecībā uz “zviedru Vidzemi” un vēlmi revidēt 1621. gadā noslēgtā Altmarkas pamiera nosacījumus. Pie šāda tipa avotiem pieder arī Polijas karaļa un Lietuvas lielkņaza Vladislava IV vēstules Aizkrāces kazakiem ar aicinājumu piedalīties plānotajā karagājienā Baltijas zemēs. Neskatoties uz šķietami lielu ģeogrāfisko attālumu no mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijām, ukraiņu kazaku iesaiste karā ar Zviedrijas Karalisti bija ļoti izdevīga ideja no daudzām pozīcijām, tai skaitā – lai pasargātu Žečpospoļitas diplomātiskās attiecības ar kaimiņzemēm no kazaku sirojumiem un postījumiem un vienlaikus izmantotu kazakus cīņā pret zviedriem. Par piedalīšanos kārtējā karagājienā Baltijā kazakiem bija apsolīts apbalvojums, kas attiecas uz viņu kārtas privilēģijām, tai skaitā uz garīgām lietām, vispirms uz ticības brīvību Žečpospoļitā. Tomēr dzimtbūšanas pastiprināšana un pareizticīgās konfesijas apspiešana pašā Polijā, neskatoties uz visiem karaļa personiskajiem “dāsnajiem” solījumiem, pēc neilga laika liks Aizkrāces kazakiem cīnīties ne vairs par Žečpospoļitu, bet pret to. Raksta mērķis – noskaidrot, kā Žečpospoļitas karalis un Seims gribēja izmantot ukraiņu kazakus Baltijas karalaukā un kas tiem tika piedāvāts.
Atslēgvārdi: militārā vēsture, Ukrainas vēsture, Latvija, Zviedrija, kazaki.
Elementum. 2022. gada LU studentu zinātniskās konferences rakstu krājums. Sastādītāja Laura Dace Pakalniete. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2024. 206 lpp.