Ievadam

Rakstu krājums “Bibliotēka un personība. Fragmentu bibliotēkas” ir trešais izdevums grāmatu sērijā phronesis (gudrība), praxis (darbība), paideia (izglītība), kuru, balstoties uz ikgadējiem Latvijas Universitātes starptautisko zinātnisko konferenču sēžu materiāliem, publicēšanai gatavo LU Akadēmiskās bibliotēkas Starpnozaru pētniecības centrs. Phronesis, praxis, paideia veido grāmatu sērijas konceptuālo identitāti, tādējādi iezīmējot globālu un vēsturisku dimensiju no zināšanu rašanās sākuma, kad zināšanas vēl netika dalītas nozarēs un to vērtība bija gudrība un morāles pilnveidošana, un spēja zināšanas izmantot sabiedrības labā, līdz 21. gadsimta zinātņu tīklojumiem un starpdisciplināriem pētniecības projektiem. Daudzdimensionālais humanitāro zinātņu tematiskais aptvērums ietiecas kultūras, filosofijas, mākslas, valodas un sabiedrības pētniecībā. Autoru rakstītais paver ceļu starpdisciplināriem pētījumiem, iezīmējot atšķirīgas nozares vienojošos ele­men­tus un veidojot jaunas teorētiskas un konceptuālas pieejas. Šoreiz filosofu, filologu un bibliotekāru kopīgs pētījums par personībām bibliotēkās, viņu veidotajām bibliotēkām un fragmentiem.

Rakstu krājuma “Bibliotēka un personība. Fragmentu bibliotēkas” pirmajā daļā publicēti pētījumi, kuri tika lasīti 2021. gada 7. oktobra konferencē “Bibliotēka un personība”. Otrajā daļā publicēti pētījumi, par kuriem runāts 2022. gada 17. maija konferencē “Fragmen­tu pasaule”. Starpdisciplinaritāte aicina meklēt vienojošu saikni starp līdz šim kopā neskatītiem konceptiem. Jau Sokrats mācīja: “Es zinu, ka nekā nezinu”, bet patiesībā aicināja saglabāt spēju arvien no jauna vērot un zināt lietas. Tāds arī ir starpdisciplinaritātes uzdevums – ar citādu pieeju iegūt jaunas zināšanas, atvērt līdz šim nepieredzētas domāšanas šķautnes, meklēt jaunas pētnieciskas pieejas un citādi paskatīties uz zināmām lietām.

Iezīmēšu pāris rosinošu jautājumu. Kāpēc gan rakstu krājumus metaforiski nevarētu dēvēt par “fragmentu bibliotēkām”? Ikviens rakstu krājums pēc savas uzbūves ir veidots atbilstoši bibliotēkas kārtošanas principiem. Tāpat kā bibliotēkas plauktā rindojas grāmatas, tā rakstu krājumā teksti – cits aiz cita. Tie katrs ir pašpietiekama vienība, kas kopā veido veselumu, un ik raksts ir daļa (fragments) krājumā. Katrs raksts ir atšķirīgs gan pēc stila un formas, gan teorētiskās pieejas, bet tie visi ir kāda veseluma daļa.

Šajā grāmatā autori uz personību, fragmentu un bibliotēku galvenokārt skatās Eiropas un pasaules kontekstā, mēģinot vienot grāmatniecību, lasīšanu, fragmentus un bibliotēkas ar filosofiju, kultūras vēsturi un cilvēka izpratni vairāku gadsimtu griezumā. Šeit savās pārdomās dalās zinātņu doktori: Raivis Bičevskis, Rihards Kūlis, Linda Gediņa, Jana Dreimane, Venta Kocere, Beata Paškeviča, Inta Līsmane, Velga Vēvere, Ineta Kivle, doktorantūras studente Anna Auzāne, mākslas maģistres Ilze Garda un Daina Šulca. Grāmatā ir ievietotas Ingunas Miļūnas un Dainas Šulcas gleznas. Ar Ingunu mums izveidojusies ilgu gadu sadarbība – viņas mākslas darbi tiek izmantoti grāmatu sērijas dizainā, un iepriekšējās grāmatās publicēti Ingunas tulkotie H. L. Borhesa darbu fragmenti. Šoreiz grāmatā Raivja Bičevska tulkotais fragments no romantisma filosofijas mantojuma. PALDIES! Paldies autoriem, māk­sliniecēm un LU Akadēmiskajam apgādam par ieguldīto darbu, veidojot “Bibliotēku un personību. Fragmentu bibliotēku”.

Paldies visiem par sadarbību, atsaucību un interesi!

Dr. phil. Ineta Kivle,
LU Akadēmiskās bibliotēkas direktora vietniece,
Starpnozaru pētniecības centra vadītāja, vadošā pētniece
2023. gada janvārī