Zinātnieku nakts 2025Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi X = the Scholarly Readings of Young Historians X (2024)
https://doi.org/10.22364/jvzl.10.01 | 17-27 | PDF
First Steps of Inflantians in Foreign Policy – Example of Plater Family (1677–1700)
Edvards Seliška
Mg. hist., lecturer at the Faculty of Humanities, University of Latvia
Abstract
The article examines the early activities of one of the best-known Inflantian families, the Platers, in the field of foreign policy of Polish-Lithuanian Commonwealth (Reczpospolita). Based on the archive materials and the published sources, it is possible to trace the path of Platers and other Inflantians to becoming a part of the Polish-Lithuanian administration. An essential aspect was the patron-client relationship. Platers, manoeuvring among the ruler John III Sobieski and the families of magnates (Pacs, Radziwiłłs and Sapiehas), participated both in the formation of a foreign policy friendly to Prussia and in strengthening the European anti-Ottoman coalition in 1680s. Platers, like other Inflantians, believed that Livonian territories lost to Sweden in 1629 should be regained. They saw ancient Livonia (The Duchy of Courland and Inflantia, today – Vidzeme) as a politically united area that should be part of the Commonwealth. These views often determined the motivations of Platers’ actions.
Keywords: Jan Andzej Henryk Plater, Jan Teofil Plater, Mikolaj Kazimierz Pac, Jan III Sobieski, Inflantia.
Inflantiešu pirmie soļi ārpolitikā – Plāteru dzimtas piemērs (1677–1700)
Edvards Seliška
Mg. hist., Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes lektors
Anotācija
Rakstā, balstoties gan uz arhīvu, gan publicētajiem avotiem, aplūkota pazīstamās inflantiešu dzimtas – Plāteru – darbības pirmsākumi Žečpospolitas dienestā ārpolitikas jomā. Lai iekļautos valsts pārvaldē, būtiskas bija patrona-klienta attiecības. Plāteri, manevrējot starp valdnieku Janu III Sobeski un magnātu dzimtām (Paci, Radzivili un Sapiehas), līdzdarbojās gan Prūsijai draudzīgas ārpolitikas veidošanā, gan Eiropas antiosmaņu koalīcijas stiprināšanā 17. gs. 70.–80. gados. Plāteru tāpat kā citu inflantiešu pārliecība bija, ka Žečpospolitai jāatgūst teritorijas, kas 1629. gadā bija zaudētas Zviedrijai, un ka Vidzeme, Kurzemes hercogiste un Inflantija ir viens kopums, kam jābūt Polijas-Lietuvas sastāvā. Šie uzskati noteica Plāteru rīcību.
Atslēgvārdi: Jans Andžejs Henriks Plāters, Jans Teofils Plāters, Mikolajs Kazimirs Pacs, Jans III Sobeskis, Inflantija.