Krīzes komunikācija: sabiedrības iespējošana vai drauds subjektīvai drošības uztverei [PDF]
Kristaps Celmiņš, Rovena Berga
https://doi.org/10.22364/liesdu.09
Covid-19 izplatība Latvijā radīja daudzas pārdomas par valsts spēju operatīvi risināt krīzi, tai skaitā īstenot krīzes komunikāciju tādā veidā, lai sabiedrība kļūtu par partneri un mazinātu pieaugošās bailes par efektīvu tās pārvaldīšanu. Šīs nodaļas mērķis ir noskaidrot, kā valdība nodod sabiedrībai vēstījumus par Covid-19 vīrusu un ieviestajiem ierobežojumiem, kādas ziņas publicējuši galvenie sabiedriskie publiskie mediji, kā arī kāda ir bijusi sabiedrības reakcija un vai tā ir ietekmējusi iedzīvotāju subjektīvo drošības uztveri. Pētījuma gaitā tika identificēts, kas ir krīze, krīzes komunikācijas dzīves cikla posmi un tos raksturojošās pazīmes, bet pēc tam tika atspoguļoti rezultāti, kas iegūti empīriskā pētījumā, monitorējot ziņas, sākot ar 1. martu līdz 12. maijam, un izmantojot kvalitatīvo kontentanalīzes metodi. Covid-19 krīzes pirmā posma analīze pierāda arī to, ka pirmās rokas darbības stratēģija ir visefektīvākā komunikācijas stratēģija krīzes komunikācijā, lai sniegtu skaidru, faktoloģisku informāciju, bet ofensīvo atbilžu stratēģiju vai stratēģisko bezdarbību nebūtu ieteicams izmantot. Balstoties uz Covid-19 pirmā viļņa krīzes komunikācijas analīzi, iespējams secināt: lai informācija tiktu skaidri uztverta, pēc tās būtu jāseko arī attiecīgām darbībām, kas ir skaidras un konkrētas, nevis vairākas reizes uzlabotas, pielāgotas vai pat pilnībā mainītas, jo tas var veicināt sabiedrības neizpratni un nedrošību. Lai izvairītos no kļūdu pieļaušanas potenciālajā Covid-19 trešajā vilnī, lielāka uzmanība būtu jāpievērš jaunas krīzes komunikācijas stratēģijas attīstīšanai, kurā tiktu ņemta vērā arī sabiedrības subjektīvā drošības uztvere.
Atslēgvārdi: krīzes dzīves cikli, krīzes vadība, personiskā drošība, valdības krīzes komunikācija, vēstījumu skaidrība.
The spread of Covid-19 in Latvia provided the opportunity to reflect on the country’s ability to deal with the crisis promptly, implementing crisis communication in such a way that the public becomes a partner and the growing fears about its effective management are reduced. The purpose of this chapter is to find out how the government communicates the messages about the Covid-19 virus and the imposed restrictions, what news has been published in the main public media, how the public has reacted and whether it has affected the subjective perception of security. The study identified the crisis, including the stages and characteristics of the lifecycle of crisis communication, and reflected the results of an empirical study that monitored data from March 1 to May 12, using a qualitative content analysis method. The analysis of the first phase of Covid-19 shows that first-hand action is the most effective communication strategy to use in crisis communication to provide clear, factually accurate information and that offensive response strategies or strategic inaction is not advisable. Based on the analysis of the first Covid-19 crisis communication, it can be concluded that, in order to be clearly understood, information should also be followed by relevant actions that are clear and specific rather than repeatedly modified, adapted or even completely altered, as this can contribute to public misunderstanding and insecurity. To avoid making mistakes in the potential third wave of Covid-19, more attention should be paid to developing a new crisis communication strategy that also takes into account the public’s subjective perception of security.
Keywords: clarity of messages, crisis life cycles, crisis management, government crisis communication, personal security.
Latvijas iedzīvotāju subjektīvā drošības uztvere: ietekme uz drošības politikas veidošanu
Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2021. 272 lpp.
Zinātniskās redaktores: prof. Dr. paed. Žaneta Ozoliņa, prof. Dr. sc. pol. Iveta Reinholde, Mg. sc. pol. Sigita Struberga
ISBN 978-9934-18-728-5 (drukāts izdevums)
ISBN 978-9934-18-729-2 (PDF)
https://doi.org/10.22364/liesdu