Kas notiek izdevniecībā

Pieredze liecina, ka daudziem potenciālajiem autoriem nav zināms, kas notiek ar viņu iesniegtajiem garadarbiem izdevniecībā un ko autors varētu ņemt vērā, lai sadarbība ar izdevniecības darbiniekiem izrādītos pēc iespējas veiksmīga un šī kopdarba rezultātā taptu vērtīgs un daudziem lasītājiem ļoti nepieciešams darbs. 

Kad ir pieņemts lēmums (noslēgts līgums ar autoru vai vienošanās ar LU struktūrvienību), ka autora darbs tiks sagatavots publicēšanai, darbā iesaistās literārais redaktors. Tā pienākums ir novērst manuskriptā gramatiskās, stilistiskās kļūdas, pārbaudīt terminu rakstību, uzraudzīt, lai darbs atbilstu iecerētajam nolūkam, atbilstīgajam literārajam stilam, ieteikt autoram veikt nepieciešamos uzlabojumus (koriģēt, papildināt vai saīsināt tekstu), kā arī saskaņot labojumus ar autoru.

Kad manuskripta teksts ir literāri izrediģēts un autors labojumus ir apstiprinājis, darbā iesaistās maketētājs (datorgrafiķis). Kopā ar apgāda direktori vai galveno redaktori maketētājs atbilstīgi autora iecerei izstrādā darba maketa paraugu. Kad tas ir saskaņots ar autoru, maketētājs izstrādā maketu – noformē virsrakstus, samaketē tekstu, ievietojot tajā nepieciešamos attēlus (vajadzības gadījumā tos iepriekš apstrādājot), noformē autora iecerētos pielikumus, rādītājus u. tml. Datorgrafiķis, ņemot vērā autora vēlmes, sagatavo grāmatas vāka dizainu.

Tehniskais redaktors, literārais redaktors vai korektors un autors izlasa samaketēto darbu un norāda maketētājam par veicamajiem labojumiem.

Pēc autora akcepta gatavais darbs tiek nosūtīts iespiešanai.

 

  1. Rūpīgi izvērtēt autoru iesniegtos rakstus, vai tie ir pietiekamā zinātniskā un publicēšanai derīgā līmenī.
  2. Pārdomāt rakstu krājuma struktūru un informēt par to visus iesaistītos autorus (vai vērst rakstu autoru uzmanību uz jau iepriekš izstrādātu rakstu krājuma standartu), lai visi iesniegtie raksti atbilstu kopējam stilam un būtu sagatavoti pēc vienota principa (virsrakstu līmeņi, ziņas par autoru, anotācijas, atslēgvārdi, atsauču un literatūras saraksta veidošanas princips, nepieciešamās raksta daļas svešvalodā u. tml.).
  1. Apdomāt darba mērķi: ko autors vēlas pateikt un kam darbs ir adresēts (no tā, kas būs raksta lasītājs, atkarīga valodas sarežģītība, terminu lietojums).
  2. Izstrādāt darba struktūru: priekšvārds, ievads, pamatteksta plānojums (satura rādītājs, nodaļu plašums, virsrakstu līmeņi, atsauču veids, ilustratīvie materiāli), nobeigums (kopsavilkums, pielikumi, alfabētiskie rādītāji) u. tml.
  3. Kritiski izvērtēt jau publicētos avotus (īpaši interneta avotus), ko autors iecerējis izmantot.
  4. Atcerēties par autortiesībām – zinātniskos, pētniecības, polemiskos un kritiskos nolūkos rakstā ir atļauts izmantot citātus vai fragmentus no citu autoru darbiem, obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu.
  5. Ja darbā iesaistīti arī citi autori, jāvienojas, pēc kādiem principiem veidot darba  struktūru: cik garas nodaļas, cik līmeņu virsraksti, kāds būs teksta noformējums (fonta veids un lielums, vienkāršs teksts vai teksts ar paraugu, definīciju, shēmu u. tml. iekļāvumiem), pēc kāda stila veidojamas atsauces, attēlu un tabulu paraksti.
  6. Uzmanīgi jāpārraksta visi izmantotie svešvalodu vārdi, sevišķi – īpašvārdi. Ja autors nezina, kā ārzemju autora vārdu, uzvārdu latviskot, tas jāatstāj oriģinālrakstībā (vai angļu valodā).
  7. Jāuzraksta teksts pēc izstrādātā plāna, izmantojot vienkāršus tehniskos līdzekļus tradicionālā veidā. (Nav vēlams Word tekstā iekļaut atsevišķus teksta blokus, krāšņi noformētas blokshēmas, piem., SmartArt grafikus, „vaļējā” veidā. Tos ieteicams iesniegt vai nu atsevišķā failā, vai arī pārvērst labas kvalitātes .jpg, .eps vai .tiff formātā).
  8. Ja autors iecerējis īpašu dizainu, var atsevišķi izveidot vizuālu darba paraugu, pēc kura maketētājs/datormākslinieks orientēsies.
  9. Rūpīgi jāpārlasa viss uzrakstītais teksts!
  10. Jautājumus, kas radušies darba gaitā, var risināt kopā ar izdevniecības redaktoru, kas labprāt uzklausa autoru un priecājas par veiksmīgu sadarbību!